Latvija ir galējību zeme, kur 42% bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa, bet «tēta algā» var izmaksāt 100 tūkstošus latu un bezdarbnieka pabalstā – 140 tūkstošus. Pie mums ir lielākā ienākumu nevienlīdzība ES. Pabalstu un nodokļu sistēma – izdevīga turīgākajiem. Krīze bija īstais brīdis šo politiku mainīt, bet valdība dara tieši pretējo. Kāpēc?
Kad Zane Valdmane (36) ar divgadnieci Madi uz rokas atver dzīvokļa durvis, ģimenes hroniskais naudas trūkums pirmajā brīdī nav redzams. Zanes atlētiskā figūra un smaidīgā seja izstaro dzīvesprieku. Mazajā divistabu dzīvoklītī Saldū, kur viņa dzīvo ar meitu un dēlu Artūru (13), valda miers un kārtība.
Taču, runājoties šaurajā virtuvē, idille zūd. Pie izlietnes saliktas zobu birstes, jo dzīvoklī nav vannasistabas vai dušas. Zane ar meitu mazgājas mazā bļodā virtuvē. Artūrs – sporta zālē skolā. Mājās nav ledusskapja un veļasmašīnas. Virtuves sienas klāj tapetes no trim dažādiem ruļļiem, ko Zane izlīmēja, pateicoties baznīcas ziedojumiem.
Vientuļā māmiņa Zane pieder pie lielākās sabiedrības grupas, kas pakļauta nabadzības riskam Latvijā. Labklājības ministrijas (LM) informācija liecina, ka kopumā aptuveni 425 tūkstoši iedzīvotāju jeb katrs piektais Latvijā ir pakļauts nabadzības riskam. Tas nozīmē, ka šo mājsaimniecību ienākumi nepārsniedz 150 latus mēnesī, bieži nepietiek naudas īrei, siltumam, pārtikai. Pērn 100 tūkstošiem cilvēku mēneša ienākumi bija mazāki par 45 latiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.