Kad audzinātāja jautāja, kāda ir Lauras tautība, 4.klases skolniece atbildēja – lībiete. Audzinātāja, būdama vēstures skolotāja, meitenes viedokli respektēja. Iedomai bija pamats: māsīca – lībiete, viņas vecmamma nāk no senas līvu dzimtas, un Laura bieži brauca viņām līdzi uz līvu svētkiem. Savu asinsbalsi nostiprinājusi caur folkloru, desmit gadus muzicējot Skandiniekos, kas dziedāja ne tikai latviešu, bet arī līvu dziesmas.
Pirms sešiem gadiem uz līvu jauniešu Jaungada svinībām Mazirbē ieradās daudz cilvēku. Maori meitene no Jaunzēlandes, daudz igauņu. Viens no viņiem, Janars, klusībā cerēja, ka sastaps sev tuvu cilvēku. Bija stingri nodomājis par jaunas dzīves sākumu. Pēc ķekatās iešanas pa Mazirbi svinētāji atgriezās nosaluši. «Es pajautāju, vai te ir kāds puisis, kas var iekurt kamīnu,» atceras Laura. Vakars izvērtās maģisks. Divi igauņu puiši ieskatījās latvietēs, izveidojās pāri. Kopā vairs ir tikai Laura un Janars, viņiem ir divas meitas. Pirmā pieteicās ātri, un 2007.gadā Laura pameta darbu, lai dotos uz Tallinu. Lai gan studējusi komunikācijas un audiovizuālo kultūru, viņa sāka darināt stikla pērles, arī seno līvu kreļļu rotu prototipus. Pirms aptuveni gada Tallinas vecpilsētā Laura atvēra galeriju GalleryEhe, kur var iegādāties ne tikai rotas, bet arī citu latviešu mākslinieku darbus. Janars ir IT speciālists, piedalījies digitālo zāļu recepšu projekta izstrādē.
Pērn Tallinā bariņš cilvēku atsaucās uz Lauras aicinājumu dziedāt un izveidojās folk-loras kopa Rēvele. Sākumā tika dziedātas latviešu dziesmas, vēlāk arī līvu un igauņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.