Nolika pistoli, pacēla otu • IR.lv

Nolika pistoli, pacēla otu

3
Foto — Andrejs Terentjevs, F64
Pauls Raudseps

Mākslas zinātniece Laima Slava paskaidro, kāpēc Ģederts Eliass ir dižākais 20.gadsimta pirmās puses latviešu mākslinieks

Ģederts Eliass (1887-1975) ir vienīgais latvietis, kura darbu savulaik iepirka Luvra. Dzimis turīga Zemgales saimnieka ģimenē, viņš kļuva par vienu no ievērojamākajiem 1905.gada revolūcijas dalībniekiem, taču pēc tam trimdā Briselē un Parīzē pilnīgi nodevās mākslas studijām. Atgriezies Latvijā, viņš pēc kara kļuva par Mākslas akadēmijas pasniedzēju, un divas reizes viņa gleznas ieguva Kultūras fonda prēmiju. Tomēr, par spīti garajam mūžam un lielajam darbu skaitam, viņš latviešu publikai palicis maz pazīstams. 

Septembrī aprit 125 gadi kopš viņa dzimšanas. Pašlaik Eliasa darbu izstādes skatāmas Mūkusalas mākslas galerijā un viņa vārdā nosauktajā Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, bet novembrī būs Nacionālajā mākslas muzejā. Izdevniecība Neputns ar Alfor atbalstu izdevusi kapitāldarbu par viņa dzīvi un mākslu. Par Eliasu, kā arī par mūsu mākslas vēstures izzināšanu un nodošanu publikai – saruna ar grāmatas Ģederts Eliass izveidotāju un Neputna galveno redaktori Laimu Slavu.

Grāmatas ievadā tu nosauc Eliasu par 20.gadsimta pirmās puses latviešu glezniecības dižāko figūru. Kāpēc?
Apjoms, kādā viņš darbojies, ir grandiozs. Tas ir ļoti liels darbu skaits, lai gan darbu daudzums par mākslinieku nesaka ne labu, ne sliktu. Taču viņa gleznas ir ļoti daudzveidīgas. Eliass ir izmēģinājis visdažādākās 20.gadsimtā radušās idejas par to, kas ir glezniecība. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu