Titāniks zupas katlā ar laiviņu pie sāniem – diskusijā par un pret eiro ieviešanu Latvijā valda paviršas metaforas
Latvijas Bankas rīkotās ekspertu sarunas par eiro ieviešanu aizvadītajā nedēļā bija patiesi aizraujošs notikums, taču tikpat strauji kā LB aprēķinātie eiro ieviešanas kumulatīvie labumi manī kāpa protests pret vienkāršotu metaforu varu pār valsts nākotnei svarīgu lēmumu pieņemšanu. Eiro gan nav pirmais gadījums. Piemēram, vārdu virknējums «gāzes adata» ir nodarījis milzu ļaunumu racionālas enerģētikas politikas veidošanai, jo haotiski mēģinājumi radīt tai alternatīvas kļuvuši par vienu no lielākajiem draudiem ekonomikas konkurētspējai.
Strīdoties par eiro ieviešanu, metaforas lido abos virzienos. Lūk, eiro ieviešana būšot uzkāpšana uz Titānika. Hmmm… Es teiktu, ka valūtas savienība ir process, nevis priekšmets, tajā piedalās daudzmaz racionāli spēlētāji, kas spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Ir maz ticams, ka visumā augsti attīstītās un politiski rīcībspējīgās eirozonas valstis varētu ļaut sabrukt to labklājībai izšķirošam procesam, pat ja tas sadurtos ar īpaši lielu aisbergu īpaši neizdevīgā leņķī.
Tāpat mums vēsta, ka Latvija ir mazs kuģītis pie liela kuģa sāniem un jātiek uz lielā kuģa, lai vētras brīdī būtu drošībā. Varētu tādā pašā stilā atbildēt, ka dažkārt mazi kuģīši ir jūrasspējīgāki par lieliem kuģiem un šim inženierdomas peldējumam var saskatīt ļoti skaidras paralēles Eiropas ekonomiskās labsajūtas kartē. Jau lietišķāka atbilde būtu – vienotas valūtas izveidošana ir bijis kompromiss starp iespēju izvairīties no neērtībām, ko vienotajā tirgū rada valūtu nestabilitāte, un risku, ko rada atteikšanās no iespējas ļaut valūtas kursam darboties kā spriedzes mazinātājam neglābjami mainīgā un neprognozējamā pasaulē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.