Grāmata par hokejistu Kārli Skrastiņu ir vēstījums par zīmēm, ko līdzcilvēku likteņos iekalis Dzelzs Vīrs
Ir notikumi dzīvē, par kuriem uzzinot, paliek atmiņā gan pats fakts, gan zīmīgā vieta. Arī es precīzi atceros vietu uz Brīvības ielas ietves Rīgā, kur pagājušā gada 7.septembrī saņēmu ziņu par Krievijā notikušo traģēdiju. Toreiz cerēju – ja nu tomēr… Diemžēl šīs cerības izrādījās veltas, bija noticis nenovēršamais – lidmašīnas katastrofā līdz ar citiem Jaroslavļas Lokomotiv hokeja komandas spēlētājiem dzīvību bija zaudējis arī Kārlis.
Izdevniecības Jumava tikko izdoto grāmatu 37 stāsti par Kārli sastādījis žurnālists Guntis Keisels. Tajā savās atmiņās dalījušies cilvēki, kuri sastapuši Kārli dažādos dzīves posmos un iepazinuši atšķirīgos apstākļos, sākot ar pirmajām dzīves dienām un beidzot ar brieduma gadiem – mamma, Kārļa māsas un brālis, sieva, tēvocis, sievastēvs, treneri, komandas biedri, draugi. Šie cilvēki ir bijuši kopā ar Kārli gan ģimenes lokā un skolā, gan hokeja vidē un izklaidējoties. Latvijā, Somijā, ASV un Krievijā – četrās dažādās zemēs.
Ņemot vērā faktu, ka grāmatu veido astoņu autoru 37 sarunas ar Kārli un viņa tuvajiem cilvēkiem, vienlaikus gan zīmīgs, gan pārsteidzošs ir vienotais un nemainīgais vēstījums par monolītu personību, par rakstura stingrību un pamatīgumu, par mērķtiecību un nelokāmību. Varbūt šis vēstījums ir par zīmēm un rakstiem, kurus līdzcilvēku likteņos ir iekalis Dzelzs Vīrs. Pamatīgi, nepārprotami, pavisam skaidri un mūžam paliekoši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.