Olga Kotova (34) ir vienīgā sieviete no Baltijas, kurai izdevies uzkāpt Everestā
Pirms pieciem gadiem Olga aizbrauca ciemos pie drauga Vadima, kurš mācījās Islandē. Bija februāris. Laiks – slikts. Aptuveni nedēļu Olga un Vadims pavadīja nelielos pārskrējienos no viesnīcas uz kafejnīcām. «Tā taču nevar! Vajag pastaigāties,» Olga atceras, ko teica draugam. Nākamajā dienā abi pa kalnu takām uzkāpa nelielā paugurā Reikjavīkas centrā. Process aizrāva, gribējās vēl. «Kamēr patīk – jādara,» Olga stāsta, ka Rīgā nolēma uzmeklēt piemērotu ekipējumu kāpšanai kalnos. Piezvanīja Atim Plakanam, kas ir pieredzējis kāpējs un kopā ar sievu Līgu Plakani un draugu Kasparu Klapkalnu sasniedza 8201 metru augsto Čo Oiju virsotni Himalajos. Atis iedeva Olgai apavu dzelkšņus. Kā ar tiem kāpt, Islandē Olgai ierādīja draugs, kurš pusgadu iepriekš bija uzkāpis Monblānā. Tā bija Vadima Prudņikova pirmā pieredze kāpšanā.
Olga un Vadims devās uz Islandes augstāko – Kvadnadalshnjugira – virsotni, kas ir vairāk nekā 2000 metru augsts. Viņi tika augšā. Olgai bija vairāk nekā skaidrs, ka viņa grib to atkārtot. Nākamais bija Monblāns, kur ņēma palīgos gidus, kas mācīja kāpt. «Katrs jau rādīja citādi, bet ar laiku pats var izfunktierēt, kas der un kas ne.» Gana daudz kāpšanas knifu esot redzami YouTube. Piemēram, mezglu siešana virvēs, taču kāpšanas pamatus noteikti vajag apgūt pie speciālista un uz kalna.
Nākamreiz Monblānā Olga uzkāpa ar snovborda dēli. Tad sekoja citi kalni: Elbruss, Akonkagva, Aļaskas Makinlijs, kas ir 6194 metrus virs jūras līmeņa. Ne reizi Olgai un Vadimam nav nācies griezties atpakaļ, visas virsotnes sasniegtas. Saku Olgai, ka viss izklausās super, vienkārši un viegli. «Tā nav. Līdz šim man paveicies. Jo vairāk kāpju kalnos, jo vairāk pārliecinos par Dieva lomu un esamību,» Olga nosmejas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.