Riskēt, lai vinnētu • IR.lv

Riskēt, lai vinnētu

4
Vaicāts, cik pavisam izstrādājumu ražo uzņēmums, 4Plus valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis manāmi apjūk. «Simtiem.»

Milzumdaudzās somu pirtīs visā pasaulē to iekšējai apdarei tiek izmantota Latvijā augusi un Alūksnē pārstrādāta apse. Izrāpies no bedres, kurā to iegrūda nevis krīze, bet gan treknie gadi, 4Plus kļuvis par vienu no modernākajiem kokapstrādes uzņēmumiem

Leģendārajā 2006.gada 20.martā, kad uzņēmēji, visu nakti nodežūrējuši uz Pērses ielas Rīgā, darbdienu sāka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras šturmēšanu, cerot tikt pie sen solītajiem ES struktūrfondiem, kasti ar SIA 4Plus iecerētā projekta dokumentiem pāris puišu aģentūrā ienesa piektie. Tomēr pie Eiropas naudas uzņēmums netika. Formālu iemeslu dēļ, kam nebija nekāda sakara ar pašu projektu, līdzfinansējumu atteica. 

«Toreiz gan jutos aizvainots,» tagad saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis, «jo, lai varētu attīstīt ražošanu, mēs uz struktūrfondu naudu cerējām kopš 2004.gada. Tas mums bija izdzīvošanas jautājums. Neko neiegūstot, bijām zaudējuši divus gadus.» 

Kopā ar otru uzņēmuma īpašnieku Askoldu Zelmeni nolēmuši riskēt un ņemt kredītu. Pa Latviju tolaik braši soļoja treknie gadi. Celtniecības izmaksas auga pa dienām, strādnieki prasīja lielākas algas. Toties pasaule jau gaidīja krīzi, tāpēc pieprasījums pēc produkcijas kritās. Ja viņi to būtu spējuši paredzēt, diezin vai riskētu. Lai gan, ja toreiz nebūtu riskējuši, tad pašlaik SIA 4Plus nenodrošinātu ar darbu turpat 60 cilvēku, gadā nepārstrādātu 25 tūkstošus kubikmetru koksnes, pērn tā apgrozījums nebūtu bijis vairāk kā trīs miljoni latu un produkcija netiktu eksportēta uz vairāk kā desmit pasaules valstīm. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu