Gaismas retrospektīva • IR.lv

Gaismas retrospektīva

3
Nacionālais romantisms atkal modē. Un kā gan savādāk lai nosauc smalkām pērlītēm un zīda diegiem izrakstīto tautumeitas vainadziņu, kuru, kā izrādās, var izmantot arī kā griestu lampu. Izstādei tapušais Andras Gulbes šāgada darbs izmērā krietni pārsniedz jebkuras līdz šim redzētas variācijas par tēmu – latviešu tautumeitas galvasrota.
Inta Lase

Izstādē apskatāmi gan dažādi gaismas ķermeņi, gan gleznotāju, fotogrāfu un tekstilmākslinieku darbi, kuru dominante ir gaismas avots

Tas sākās 1880.gadā, kad Tomass Edisons izgudroja pirmo elektrisko spuldzi. Cauri gadsimtiem gaismas ķermeņa vieta un loma apdzīvotā telpā revidēta desmitiem, ja ne simtiem reižu – no funkcionāla gaismas avota līdz stila ikonai, no nesasniedzamas luksusa preces līdz pašsaprotamai plašpatēriņa precei. Taču pat šodien katrs piektais planētas iedzīvotājs ne reizi nav pamēģinājis, kā tad strādā šis inženierzinātnes meistarstiķis – elektrība. Tikmēr Latvija jau 1887.gadā uzcēla Baltijā lielāko elektrostaciju, kas ar mākslīgo gaismu apgādāja gan Rīgas Pirmo teātri, gan citas centra ēkas. Arī latviešu vecmeistaru darinātie gaismas ķermeņi droši rakstāmi sava laika stila vadzvaigžņu rindās. Dažus no tiem skatītājiem iepazīt piedāvā jaunatvērtā izstāde Gaismas avots, kura ļauj gan salīdzināt viena stila, bet dažādu mākslinieku radītos gaismas ķermeņus, gan precīzi ieskicē telpu apgaismojuma vēsturisko evolūciju.

Līdzās muzeja eksponātiem izstāde piedāvā novērtēt arī latviešu jauno dizaineru veikumu, kā arī pavisam tuvu apskatīt skandināvu minimālistu meistardarbus, starp kuriem īpaši jāizceļ Pola Heningsena 1924.gadā radītā griestu lampa Sniega bumba, kuras ģeometriski precīzās formas un matemātiskie aprēķini, kur un kā kritīs lauztās gaismas stari, telpā rada neatkārtojamu siltuma un mājas sajūtu. 

«Mums diemžēl nav dizaina muzeja, taču šī izstāde ir kā plats solis vēlamajā virzienā,» saka izstādes kuratore Inese Baranovska, kura ekspozīcijas lampas meklējusi un atradusi gan vairāku Latvijas muzeju krātuvēs, gan privātkolekcijās. Turklāt, lai paplašinātu variācijas par tēmu, izstādi papildina latviešu gleznotāju, fotogrāfu un tekstilmākslinieku darbi, kuru dominante ir gaismas avots. Līdzīgi kā lampas hronoloģiski aptver laika posmu no 20.gadsimta līdz mūsdienām, arī gleznās gaismas avots skatīts laikmeta griezumā – no vecmeistariem līdz modernistiem. Turklāt, kā stāsta Inese, daži darbi tapuši tieši šai izstādei. Piemēram, Ievas Iltneres suģestējošā atzīšanās mīlestībā gaismai gleznā…

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu