Nelieciet deputātam melot • IR.lv

Nelieciet deputātam melot

6
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Sanita Jemberga

Kas prezidenta Andra Bērziņa kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem mūsdienu Latvijā šķiet nenormālāks kā komunisma laikos? 

Kopš nominēts par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas vadītāju, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (46) ir kļuvis neierasti miermīlīgs. Darbdienās viņš parasti ejot uz Rīgas dzīvokli ēst pelmeņus, bet šoreiz izsaka vēlmi piektdienas pēcpusdienā atrast jauku vietu Vecrīgā, kur var nobaudīt arī glāzi vīna. Daudze lūdz atļauju novilkt gaišā uzvalka žaketi un uz galda novieto divus telefonus. Viens darbam, otrs ģimenei – ieradums no laikiem, kad viņš bija Ventspils slimnīcas galvenais ārsts.

Bērziņa prezidentūras sākums atgādinot situāciju pirms 15 gadiem, kad Daudze sācis darbu Ventspils slimnīcā (brīvdienās viņš joprojām praktizē kā anesteziologs, un tā būšot pēdējā lieta, no kuras atteiksies arī jaunajā amatā). Atnākot jaunai komandai, pašvaldība samaksājusi visus slimnīcas parādus, lai varētu «ja ne aizmirst pagātni, tad necīnīties ar tās sekām». Tāpēc viņš nav pierunājams izteikties par prezidenta Valda Zatlera padarīto, lai gan var redzēt, ka iekšēji vārās. «Gribu ievērot principu, ka nekomentēšu neviena līdzšinējā prezidenta lēmumu. Ir starpība, vai tu atbildi tikai pats par sevi, vai esi komandas cilvēks, kas ar nepareizu izteicienu var neviļus radīt problēmas citiem.»

Latvijai un Ventspilij biedru Daudzi kļūt par kancelejas vadītāju uzaicinājis Bērziņš pats, nevis virzījusi partija. Bērziņš vēlēšanās kandidēja ZZS sarakstā, bet nav partijas biedrs un vēloties, lai komandas cilvēki nav aktīvi nevienā partijā, tāpēc Daudze darbību partijā apturēšot. Taču viņam ir šaubas par līdzšinējo tradīciju prezidentūru veidot kā pāri partijām stāvošu institūciju. «Prezidentu vēlē politiķi, bet mēs gribam nepolitisku prezidentūru. Normāli būtu tā – ja šo prezidentu ir atbalstījuši politiskie spēki, viņi arī atbild, ar visām sekām nākamajās parlamenta un prezidenta vēlēšanās. Es nesaku, ka sistēma ir nepareiza, bet mēs bieži dzīvojam stereotipos un tos pieņemam par aksiomu. Mums ir bijis prezidents, kas teorijā skaitās bezpartejisks, bet skaidri darbojas viena politiskā spēka interesēs.» Daudze, protams, atsakās atbildēt, kuru viņš domā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu