Vēstures skolotājs un plīsusi riepa • IR.lv

Vēstures skolotājs un plīsusi riepa

5
Gundars Ignats

Nekas tā nespēj sarūgtināt cilvēku kā mēģinājumi samaitāt brīvās dienas

Piemēram, tu noguli vienu autobusu, ierodies autoostā piecas minūtes pēc otra autobusa aizbraukšanas un, laimīgi ticis trešajā, tuvojoties apsolītajai zemei, sadzirdi spēcīgu šņākoņu kaut kur no autobusa apakšpuses. Skaidrs, ka nelāgi. Autobuss piestāj pieturā. Sirmais vadītājs kā vientuļš bruņinieks nostājas ejā pret pasažieriem, atvainojas – plīsusi riepa – un paziņo pusstundas pārtraukumu. Nav satiksmes autobuss nekāds pirmās formulas sacīkšu auto, un transporta pārvadājumu uzņēmuma darbiniekam nesacensties ar sacīkšu auto apkalpes komandu. Viss notiks tā, kā tam jānotiek. Pelēkā pasažieru masa sarosās. Šoferim palīgā aiziet tikai divi vīri, pārējiem somās un kabatās jāatrod mūsdienu pasaules glābējs, lai kaut kur uz Latvijas ziemeļiem aizceļotu īsziņas: nopērciet bez manis, es jums uzticos; pasaki tētim, ka es kavēšos; nezinu, cikos būšu. 

Viens no palīgiem skrien uz tuvākajām mājām. Savi trīssimt metri. Atgriežas ar saimnieku vecumvecā Ford Fiesta. Saimnieks ar instrumentiem. Piestāj arī baļķu vedēja mašīna – pašā šosejas vidū, izrādās, arī mežonīgā kapitālisma laikā cilvēki ir atsaucīgi. Otrs riepas maiņas palīgs atver smagā auto durvis, kaut ko pajautā šoferim, ietraušas kabīnē un prom ir. 

Arī divi vīri ir spēks. Kad riepa ir nomainīta, šoferis, vēlreiz atvainojoties pasažieriem, satraukumā pārsakās un pateicas par sadarbību, kaut gan pateicību patiesībā pelnījis viens vienīgs pasažieris, kurš, nogurumā elsodams, atgriežas savā vietā. Un tas izrādās neviens cits kā vēstures skolotājs. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu