Pāreja uz vasaras laiku naktī no sestdienas uz svētdienu daudziem liks ievaidēties, jo būs jāceļas par stundu agrāk
Ir cilvēki, kuri ik dienu mostas ļoti agri: gan tālab, lai dotos uz darbu, gan lai pabūtu vieni un darītu, ko vēlas.
Cadets de Gascogne konditore Jūlija Dudkina, ceļas plkst.4.40
Jūlija jau septīto gadu nav gulējusi ilgāk par sešiem. Sākot strādāt franču maiznīcā iepretim Bastejkalnam, jāceļas bija tik agri, jo kafejnīca darbojās no astoņiem. Tagad kafejnīca strādā jau no septiņiem, tāpēc Jūlija ceļas 4.40 un no mājām Imantā iziet 5.10. Ziemā Jūlija uz centru brauc ar tramvaju un jau 5.30 ir Vecrīgā. Parasti tramvajs ir pilns, brīvu sēdvietu maz. Pasažieru pamatsastāvs – cilvēki cienījamos gados. Jūlijai nākas noklausīties viņu tērzēšanā, ja vien no tramvaja liegās šūpošanās viņa neiemieg. Vasarā Jūlija brauc ar velosipēdu un darbā ir 5.40. «No rīta Rīga ir skaista. Neviena cilvēka uz ietvēm, brīvi braucu.» Darbā Jūlija vispirms izdzer glāzi ūdens un tad sāk rullēt mīklu kruasāniem. Mīklu jau iepriekšējā dienā pagatavojuši divi puiši Ģertrūdes ielas kafejnīcā. «Sviesta mīklā ir daudz,» Jūlija nosmaida.
Kad kruasāni cepas, Jūlija izdzer rīta kafiju. Septiņos ir klāt pirmie pircēji, vispieprasītākās ir šokolatīnes, kanēļmaizītes un kruasāni ar sieru. Ap 7.00 ierodas kolēģe Kristīne, kura uz darbu brauc no Sauriešiem Pierīgā. «Man patīk strādāt no rītiem. Var vairāk padarīt,» saka Jūlija. Ap diviem dienā, kad beidzas darbs, viņa sajūt nogurumu. «Tas nerodas pircēju dēļ, cilvēki mani nekaitina. Te ir ļoti pieklājīgi un jauki klienti.» Ap trijiem Jūlija dodas uz bērnudārzu pēc četrus gadus vecās meitas. Gulēt abas iet ap deviņiem vakarā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.