Kad vēl neesi Sprīdītis • IR.lv

Kad vēl neesi Sprīdītis

6
Viens no Amberwood īpašniekiem Ivars Akerfelds agrāk bija pasniedzējs Latvijas Lauksaimniecības universitātes kokapstrādes katedrā. Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64
Sanita Jemberga

Eksports paglāba cēlkoka grīdu ražotni Amberwood no bankrota, kad vietējais būvniecības bums beidzās. Šogad tā pretendēja uz Sprīdīša balvu mazajiem un inovatīvajiem uzņēmumiem 

Dienā, kad viesojamies Jaunsvirlaukas pagasta grīdu ražotnē Amberwood, viens no tās īpašniekiem Ivars Akerfelds ir nikns. Viņa sašutuma iemesls droši vien atrastu daudz dzirdīgu ausu arī citos uzņēmumos. Amberwood saņēmis piedāvājumu apstrādāt 8000 kubikmetru kļavas dēlīšu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdām, kam koku ievedīs no Kanādas (mēroga izpratnei – uzņēmums teorētiski mēnesī var apstrādāt 10 000 kubikmetru, bet parastā jauda ir aptuveni puse no tā). 

«Nacionālajā bibliotēkā, ko ceļ par mūsu iedzīvotāju naudu, liek Kanādas kļavu, kas pēc būtības ir alksnis – pilnīgs štrunts, mīksta koksne! Un tas saucas mūsu nacionālais patriotisms! Reāls sviests un pretvalstiska rīcība tā ir, un tāpēc arī mēs esam tādā pēcpusē,» viņš saka, pirkstos nepacietīgi virpinot telefonu kā cilvēks, kam grūti nosēdēt uz vietas. 

Akerfelds neslēpj – nezina, kā sauc bibliotēkas arhitektu un kāpēc izvēlēta Kanādas kļava (strīdi par apdares materiālu adekvātumu nav jaunums, 2009.gadā pēc Delnas pasūtījuma veiktā ekspertīzē sertificēts būvinženieris apšaubīja apdares materiālu izvēli virknē tāmes pozīciju, bet Kultūras ministrija pārmetumus noraidīja, norādot, ka ēka ir arhitekta Birkerta izveidots kopums no meta līdz iekšējai apdarei). Pasūtījumu Amberwood neņemšot, jo esot pārāk aizņemti. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu