Sacelties pret krāpšanos ceļu būves sistēmā nozīmē izsaukt uz sevi uguni, bet vai iespējams sasniegt rezultātu?
Ceļu būves uzņēmums Šlokenbeka vasarā patvaļīgi izurba asfalta paraugus pērn remontētā ceļa Salaspils-Babīte posmā. Laboratorija Vācijā apliecināja, ka tajos nav atrodams konkursā prasītais materiāls – polimērmodificētais bitumens. Aizdomās, ka konkurents ir uzvarējis konkursā ar vienu piedāvājumu, bet ieklājis lētāku un neizturīgāku materiālu, uzņēmums vērsās Ģenerālprokuratūrā un KNAB. Tas bija aprēķinājis, ka tieši zaudējumi valstij ir ap 51 tūkstoti latu. Ir vēstīja par šo procesu rakstā Ceļu būves neceļi 21.numurā, bet tagad noskaidro, kā lieta risinājusies tālāk. Stāsts labi ilustrē, kas notiek gadījumā, ja kāds saceļas pret sistēmu.
Ķīmijas olimpiāde
Līdz skaidrībai, kurai no pusēm ir taisnība par to, vai ceļa remontā izmantotais asfalts atbilst konkursā prasītajam, tā arī neesam nonākuši, bet gan iestrēguši ķīmijas olimpiādē ar pretēju viedokļu paudējiem.
Remontu pasūtītājs – valstij piederošie Latvijas valsts ceļi – uzskata, ka pietiek ar divām ekspertīzēm, ko tas pasūtījis. Vienu veicis valsts tiesu ekspertīžu birojs (tur gan Ir uzzināja, ka uzdevums bijis tikai atrast, vai paraugos ir fosfors, nevis vērtēt asfalta atbilstību konkursā prasītajam), otru RTU laboratorija. Tajā konstatēja, ka bitumens ir modificēts ar polifosforskābi, kas ir ķīmisks modifikators, un asfalts atbilst LVC izvirzītajām prasībām – masa neesot tik elastīga, bet tomēr spējīga pretoties lielai slodzei un nekļūst trausla aukstumā. «Lai ko mēs darītu, jautājumi nerimtos. Mēs uztaisījām divās vietās. Vēl urbt un vēl ņemt paraugus? Kurš samaksās? Labi, mēs samaksāsim. Tad kuru laboratoriju? Lietuvu ņemt? Arī kaimiņvalsts. Vācijas neatkarīgo laboratoriju?» saka LVC direktors Ivars Pāže.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.