Uz neseno KNAB astoņu gadu jubileju liela daļa darbinieku ieradās, tērpti melnā kā uz bērēm. Normunda Vilnīša vadībā KNAB kļuvis par iestādi, kurā darbiniekiem jāraksta paskaidrojumi par pīppaužu sarunām un «nepaklausīgajiem» radušās aizdomas par izspiegošanu, toties valsts amatpersonām nepatīkami lēmumi tiek atcelti. Vai KNAB pārtapšana graustā ir tikai sakritību virkne, vai politiski mērķtiecīga rīcība?
Pie premjera pagājušajā sestdienā viņi ieradās atsevišķi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atnāca viens. Pēc brīža sekoja arī abi viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks.
Arī aizgāja viņi tāpat. Vispirms premjers paziņoja, ka pieprasījis Vilnītim jaunu KNAB reorganizācijas plānu, kas atšķirībā no pašreiz asus protestus izraisījušā projekta būtu saskaņots ar abiem vietniekiem, un uzdevis speciālajai komisijai prokurora Arvīda Kalniņa vadībā izvērtēt KNAB priekšnieka darbības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības un demokrātijas standartiem. Tam par pamatu kalpo 13 darbinieku sūdzības.
Premjera paziņojumam sekoja Vilnīša iznāciens pie masu medijiem. Viņa uzstāšanās atgādināja sabiedrisko attiecību speciālistu trenētu cilvēku, kurš izvairās no konkrētām atbildēm. Uz Vilnīša virslūpas nevarēja nepamanīt sviedru lāses. Vilnītis atkārtoja, ka pats neatkāpsies, jo neredz iemeslu un viņam ir parlamenta uzticība. Par biroja darbinieku atklātajās vēstulēs izteiktajiem pārmetumiem viņš nevarot atbildēt, jo nav tās redzējis. Vilnītis izteica mājienus, ka daļa darbinieku tās nav parakstījuši brīvprātīgi. Vēlāk LNT viņš paziņojis, ka biroja darbinieki vēlas no viņa atbrīvoties un, iespējams, slēpjot pārkāpumus, bet nekonkretizēja, kādus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.