Nesen, piedaloties kādā skolēnu pārbaudījumā, nācās konstatēt, ka mūsdienu skolēni vairs nesaprot daudzus latviešu valodas vārdus, nemāk paplašināt vārdu lietošanas nozīmi
Daži vārdi, kuriem skolēni lūdza skaidrojumu: stiķis, aulekšiem, sparīgi, aizgūtnēm, mēlnesis, liekulis, diegabikse, meldermeitiņa, tirāns, astes strupulis, šņirkstiens, iecirtīgs, šļaugans, pūralāde. Tas praktiski pierāda kādu latviešu tautas izdzīvošanai nepatīkamu tendenci – lasītprasmes kritumu. Zinātniskā veidā tas analizēts Andreja Geskes un Antras Ozolas monogrāfijā Skolēnu sasniegumi lasītprasmē Latvijā un pasaulē, kurā apkopoti Latvijā un 39 valstīs notikušā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2006 rezultāti. Veiktas arī citas analīzes.
Lasītprasme ir spēja uztvert, izprast, analizēt un novērtēt rakstītu tekstu. Tā ir būtiska skolas un arī visa mūža izglītības pamatprasme, kas nosaka vispārējās izglītības kvalitāti un tālākizglītības iespēju. Eiropas Savienības dokumentos lasītprasmes uzlabošana ir definēta par vienu no galvenajiem Eiropas skolu uzdevumiem.
Pētījumu galvenais konstatējums ir Latvijas skolēnu lasītprasmes un motivācijas kritums. Turklāt, bērniem pieaugot, lasītprasmes kritums palielinās. Zēnu lasītprasmes līmenis ir zemāks nekā meitenēm, un skolās ar latviešu valodas mācību tas ir zemāks nekā skolās ar krievu valodu. Eiropas Savienība noteikusi mērķi līdz 2010.gadam samazināt slikti lasošo piecpadsmitgadnieku skaitu līdz 17%. Faktiski šis rādītājs no 21,3% 2000.gadā palielinājies līdz 24,1% 2006.gadā. Nepietiekama lasīprasme ir 17,6% meiteņu un 30,4% zēnu. Lasītprasmes līmenis Latvijā ir zem Eiropas vidējā līmeņa, un tas turpina pazemināties. Savukārt Igaunija ir sasniegusi Eiropas noteiktos lasītprasmes kritērijus. Vai tas nav viens no iemesliem, kamdēļ mūsu ziemeļu kaimiņi vienmēr pamanās būt priekšā?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.