Latvijas zivrūpnieki cīkstas ar ES par to, cik zeltainam vai bālam jābūt mūsu eksporta lepnumam
Šprotes ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas eksporta produktiem. Tās bijušas gan svētku galda karalienes padomju laikos, gan spējušas vēl nesen pārdzīvot politiskos karus un Latvijas preču boikotu Krievijā. Tāpat arī pielāgoties Eiropas Savienības rūpēm par patērētāju veselību un bīstamās kancerogēnās vielas – benzopirēna – apkarošanas plāniem. Drīzumā nevis šprotes, bet gan lēmums par to nākotni atkal būs uz Briseles birokrātu galdiem, jo ES lems par jaunām benzopirēna normām šiem konserviem un citām pārtikas precēm. Jaunu Eiropas regulu plānots pieņemt līdz gada beigām.
Zivrūpnieki ir gatavi cīņai par to, lai šprotes ar zeltainiem sāniem varētu justies droši eksporta tirgos, bez bažām par kādu lieku grūti kontrolējamā benzopirēna mikrogramu.
Cīņa par mikrogramiem
Likuma svaros tiek samērotas divas būtiskas lietas – patērētāju veselība un ražotāju iespējas. ES ir noteikts, kāda ir pieļaujamā bīstamo vielu koncentrācija pārtikas produktos, jo bez «kaitīguma» devas faktiski nav nevienas preces. Patlaban ir noteikts, ka kilogramā šprotu var būt pieci mikrogrami benzopirēna. Ja šī norma tiek pārsniegta, preci nedrīkst realizēt ES tirgū. Gada sākumā Briselē tika apspriesta iespēja šo normu vēl samazināt – pieļaut divus mikrogramus uz kilogramu. Pret šādu versiju kategoriski iebilda ražotāji, kuri tagad liek priekšā tieši pretējo – pieļaujamo normu palielināt līdz astoņiem mikrogramiem uz kilogramu. Viņi apgalvo, ka pretējā gadījumā prece ne izskatās, ne arī garšo tā, kā nākas īstai šprotei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.