Trekno gadu valdnieki gribētu pabeigt 9.Saeimas laikā iesākto
Aizejošās Saeimas laiki būtu jāmāca skolā kā līdzība par varu un bezatbildību, alkatību un sīkmanību, pašapmānu un lepnību, un ka tas vienmēr beidzas slikti. Labklājības birums apvienojumā ar varas turētāju tuvredzību un savtīgumu gandrīz beidzās ar valsts kritienu bankrota bezdibenī. Divas nedēļas pirms vēlēšanām ir vērts mēģināt pieminēt aizgājējas veikumu.
Ka nebūs labi, vajadzēja nojaust jau 2005.gada 31.decembrī, kad tolaik varenās Tautas partijas dēls Aigars Kalvītis mums televīzijā apsolīja: «Mīļie tautieši! Ja netiks sadarītas muļķības, tad mums priekšā septiņi bagāti gadi – treknie gadi, ja atceras Jāzepu.» Faraons Kalvītis izvēlējās atcerēties tikai pirmos septiņus gadus jeb tās septiņas treknās govis, kuras sapnī bija iznākušas no upes un sākušas ganīties. Taču izlikās neatminamies septiņas liesās, kuras pēc tam arī iznāca krastā un apēda treknās. Kalvītis acīmredzot negribēja zināt, ka Jāzeps bija ieteicis valdniekam veidot valstī labības uzkrājumus, kas nodrošinātu iztikšanu bada gados.
Drīz izrādījās, ka viņa brīdinājums nedarīt muļķības nebija domāts savējo «vislabāko profesionāļu komandai», tikai «mīļajiem tautiešiem» – lai protas jaunajā, vēlēšanu gadā atdot ķeizariem to, kas ķeizariem pienākas. Ar vairāk kā miljonu latu TP «vārda brīvības» un LPP/LC «pozitīvisma» kampaņām mīļos tautiešus izdevās pierunāt. Vēlēšanu naktī 2006.gada 7.oktobrī Kalvītis pasludināja, ka esot noticis «referendums» par uzticību valdošajai koalīcijai. Izmetis no tās Jaunā laika «jefiņus» un paņēmis vietā TB/LNNK privatizācijas virtuozus, viņš gada nogalē novēlēja sev un partijai: «Gribētos šodien uzņemties jaunus izaicinājumus, lai pēc diviem gadiem ir gandarījums, pēc četriem varam celt jaunus karaļus.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.