Katra noķerta zivs ir maziņa

Korupcijas ir tik daudz, ka KNAB darbs nekad neliksies pietiekams, – Juta Strīķe noraida birojam veltīto kritiku. Tomēr ar KNAB reformām viņa nav mierā 

Pirms sarunas Juta Strīķe profesionāli nopēta manu jauno diktofonu. Esmu palielījusies, ka tas, klausoties ierakstu, ļauj noņemt fona trokšņus. Diktofons sarunu neviļus ievirza par spectehniku, kurai ir liela loma KNAB operācijās, un Strīķes stāstījumā klausos kā detektīvromānā. 

Tehniskās novitātes ir viena no lietām, kam KNAB seko līdzi, jo to izmantošana palielina iespējas savākt pierādījumus. Audio un videoierakstus uzskata par labākajiem pierādījumiem, un starp noziedzīgo pasauli un tiesībsargiem norit mūžīga cīņa – kurš kuru. «Protams, noziedzība vienmēr ir gājusi soli pa priekšu. Mums svarīgi, lai solis būtu neliels. Lai nav tā, kā kādreiz, kad visiem bandītiem bija mobilie telefoni, bet policistiem nebija. Bandīti varēja mobili sazināties, policisti – ne. Tad tu stipri atpaliec. Mūsu klientūrai – nozīmīgajai klientūrai, nerunāju par policistiem vai valsts darba inspektoriem – ir ļoti daudz naudas, līdz ar to viņi rūpīgi seko, ko KNAB var ierakstīt un ko nevar,» stāsta Strīķe. Korumpētas amatpersonas viņa sauc par saviem klientiem. 

Prasu, kas to dara – vai viņi nolīgst juridiskos kantorus? Pirmkārt, tam tiek algoti bijušie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Otrkārt, notiek konsultācijas ar telekomunikāciju speciālistiem. Treškārt, tiek analizētas uz tiesu nosūtītās krimināllietas – kādi ieraksti ir tajās, ko uzskata par pierādījumu, kas, tieši pretēji, nav izdevies. «Kad korumpants sēž pie televizora un skatās ziņas, viņš mazāk domā par to, ka kāds cits korumpants ir aizturēts. Viņš vairāk skatās uz rakursu, no kura uzfilmēts konkrētais video. Kad viņš redz rakursu, pirmais, ko viņš izdarīs, atnākot uz darbu, – pameklēs, vai viņam tur nestāv tā tehnika,» KNAB priekšnieka vietniece ieved izmeklētāju darba aizkulisēs. Tas nozīmē, ka nākamajā reizē KNAB nevar darīt tāpat, ir jāmeklē jauni slazdi.