Vīnes mākslu festivālā Alvja Hermaņa Kapusvētki ilga četru izrāžu garumā
Pēc Kapusvētku pūšamo instrumentu orķestra pēdējiem akordiem kļūst skaidrs, ka skatuve tiem nav izvēlēta nejauši. Theater AKzent, izrādes norises vieta, ir Vīnes darba ņēmēju arodbiedrības dibināts teātris. Alvja Hermaņa Kapusvētki ir izrāde par kalpiem, par Tās valstības kalpiem, kā saka kāds no izrādes varoņiem. Arī palicēju «kalpiem» – par kapu svētku dalībniekiem, bēru viesiem, to inscenētājiem un rīkotājiem. Izrāde par dzīvi, par laiku, kurš mums atvēlēts. «Kamēr mēs esam dzīvi, mums vairāk jāuztur saites,» nepavisam nevilšus saka aktiera Ģirta Krūmiņa varonis.
Kapusvētki man lika atcerēties 2009.gadā Hermaņa Münchner Kammerspiele iestudētos Īzaka B.Zingera Vēlos kaimiņus, arī vienu no viņa pēdējām JRT izrādēm Zilākalna Martu. Tajās daudz formālu līdzību ar jauno izrādi. Kapusvētki ir kā telepātiski traģikomisks seanss ar pūšamo instrumentu orķestra mūziku. Seanss, kurā gribas atgriezties atkal un atkal. Seanss, kurā nav nekā kopēja ar nekrofilismu. Alvis Hermanis un Jaunā Rīgas teātra aktieri izcili raksturo naivo un māņticīgo, apgaroto un pastulbo, strādīgo un godīgo latvieti. Un šie ir tikai daži no viņa (lasi, latvieša) aspektiem. Seanss par mums, latviešiem un Latvijā esošajiem. Alvis Hermanis, veidojot izrādi, nav koķetējis ar līdzproducentu Wiener Festwochen. Izrāde ir savējo saruna par savējiem. Patiesībā – izrāde ikvienam.
Tas ir seanss, kurā skatītāji tiek «katapultēti», līdzīgi kā tas reiz bija iecerēts ar Vīnē mirušajiem*, gan uz Vīnes Centrālajiem kapiem, gan kapusvētkiem dažādos Latvijas un Meksikas novados. Seansu starp mūsu un To pasauli vada 13 mediji. Viņu lomās kalpo 11 aktieri un divi profesionāli mūziķi, aktieri pārdzimst par mūziķiem, mūziķi kļūst par aktieriem. Jā, kopā viņi ir 13. Bet ir kāds četrpadsmitais. Tas ir Mārtiņš Grauds. Viņš nāk ar savu tēlu armiju. Tās ir fotogrāfa dažādās Latvijas kapsētās, Meksikas un Vīnes Centrālajos kapos fiksētās fotogrāfijas. Uz skatuves valda vairākas pasaules – aktieru stāstu un Grauda varoņu pasaule. Ir tāda neaprakstāma sajūta, ka tām līdzās ir arī Viņi, no Viņsaules. Īpaši spilgti ir Maijas Apines, Gundara Āboliņa, Andra Keiša, Ivara Krasta un Ivetas Poles tēli, kaut orķestris ir kolektīvs, ne solistu sapulce, un tajā katram ir īpaša, nozīmīga loma un vieta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.