Pārejas periodā līdz 2020.gadam pagarinātais normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 55 stundas nedēļā
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem, vēsta aģentūra LETA. Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, 2019.gadā – 45 stundas nedēļā, informēja parlamenta preses dienestā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā – 1,2, 2019.gadā – 1,35. Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai noteiktās darba algas apmērā.
Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums. Šogad Ministru kabinets plāno nodrošināt papildu finansējumu līdz 2 miljoniem eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vienlaikus palielinot Veselības ministrijas (VM) budžeta bāzes izdevumus 2018.gadam un turpmākajiem gadiem līdz 4 miljoniem eiro.
Deputāti neatbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu, lai precīzi definētu ārstniecības iestādes, kurām tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi likuma grozījumu izpildei par spīti tam, ka tad likums attieksies arī uz ambulatoro sektoru un ģimenes ārstiem.
Kā ziņots, normu par pagarināto normālo darba laiku, ko neapmaksā kā papildu slodzi, mediķi apstrīdējuši Satversmes tiesā. Tas tika noteikts krīzes laikā, kad bija jātaupa valsts budžeta līdzekļi, tomēr līdz šim brīdim nav atcelts, kaut arī krīze vairākus gadus paziņota par pārvarētu.
Komentāri (32)