Viens no nepopulārākajiem valdības lēmumiem būšot saistīs ar skolu tīkla optimizāciju, norādīja prezidents.
Aprīlis būs ļoti nozīmīgs mēnesis valdības darba vērtējumam, jo tad jāpieņem svarīgi lēmumi vairākās nozarēs, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Jautājums esot, vai koalīcija kopumā būs gatava pieņemt lēmumus. “Tas, manuprāt, būs lielākais izaicinājums valdībai,” viņš sacīja.
Prezidents atzina, ka jebkuras vēlēšanas var būt traucēklis lēmumu pieņemšanai, tomēr viņa prasība valdībai būs konkrētu lēmumu pieņemšana. “Esmu pārliecināts, ka tā tos pieņems, neskatoties, ka kāds partneris var iebilst. Es gaidu drosmīgus lēmumus. Vai nu tie būs šogad, vai nebūs atkal gadiem ilgi,” pauda Vējonis.
Viņš arī sprieda, ka iedzīvotāji novērtē valdības spēju pieņemt lēmumus, ko esot novērtējusi arī krīzes laikā. Viens no nepopulārākajiem valdības lēmumiem būšot saistīs ar skolu tīkla optimizāciju, norādīja prezidents. “Veselības, izglītības un citās nozarēs brīžiem ir sajūta, ka tu atrodies purvā un ir nepieciešamas veikt tiešām pamatīgas izmaiņas, lai šo situāciju sakārtotu,” izteicās Vējonis.
Komentāri (37)
andrejs 16.02.2017. 13.50
Runājot par IzM. Vakar bija publicēts kārtējais labais latviešu rakstnieka Otto Ozola raksts par situāciju ar valsts valodas mācībām krievu skolās Pētījums liecina, ka tikai 77 % sveštautiešu pēc skolas beigšanas vairāk vai mazāk labi prot latviešu valodu. Tātad 25% absolventu valodu zina slikti. Un tas veselus ašpadsmit gadus pēc pārejas uz it kā bilingvālo izglītību.
Šadurska 60/40 nedarbojas. Vai tiks kustināts kaut mazākais pirkstiņš, lai situāciju mainītu?
1
jurisml_inbox_lv > andrejs 17.02.2017. 09.10
manuprāt pienācis laiks no bilingvālās pāriet uz vienu , valsts valodas apmaacības finaseēšanu , varbūt tads derēja kā pārejas modelis, pietiek muļļāties.
0
Absints 16.02.2017. 13.38
Nu nevaru IZM darbu vērtēt kā pozitīvu, Algu reforma padarīja visus skolotājus par krāvējiem, tā kā norēķinu vienība nu ir tikai un vienīgi skaits- stundu skaits, slodžu skaits. Tāpat kā krāvējam par iekrautajām kastēm. Reforma iznīcināja pēdējās paliekas, tam, ka skalotāji kaut nedaudz atšķīrās ar to, cik kvalitatīvi tie strādā. Skolotāju darba rezultāts vairs nav svarīgs, svarīgas ir tikai noturētās stundas, tikai tas ietekmē algu. Valsts līmenī kvalitātei atbalsta nav, kaut ko vēl var darīt direktors. tajā pašā laikā Šadurskis runā par kvalitāti kā mērķi. Melo? Toties ir IKVD. Un ir virzība uz konceptiem bāzētu izglītības sistēmu, kuru no vienas puses virza IZM, no otras, to neļauj darīt IKVD.
Kā nesenajā skandālā Franču licejā – sociālajās zinātnēs skolotājs pēc IZM ieteiktās programmas uzdeva paredzēto izdevumu – izzināt savas apkārtnes organizāciju labos darbus. Un izrādījās, ka lielākas organizācijas ir pašvaldības, izrādījās, ka Franču licejā vairums bērnu ir no Rīgas,izrādās kā Rīgā pie varas ir Ušakovs… Un gāja vaļā lielā mediju kampaņa, ka Franču licejs prasa aprakstīt Ušakova labos darbus, un IKVD skrupulozi skatījās uz pirkstiem, kas ir bijis, un kas nav bijis paredzēts pēc programmas… Un nevis aizstāvēja skolu, bet ,visdrīzāk, prasīja “pieņemt mērus”. Tikmēr Papule, Šadurskis runā par saulainām tālēm… kādas te tāles, kādi te koncepti, ja solis pa kreisi, solis pa labi – atlaišana…
Ja Čehijā skolnieku un skolotāju proporcija būtu tāda pati kā Latvijā, čehu skolotājs algā saņemtu mazāk kā Latviešu skolotājs. Vai tas nav pietiekami daiļrunīgi?
Vai tas, ka Latvija ir PIRMAJĀ vietā Eiropa, proporcionālajos tēriņos no budžeta uz vienu iedzīvotāju (ap 16%) nav pietiekami daiļrunīgi? Latvijā visbagātākā nozare ir Izglītības sistēma, tai valsts proporcionāli tērē visvairāk..
Skolu skaitu vajag optimizēt. Noteikti, tikai jāslēdz ir nevis mazās skolas, bet sliktās. Pat otrādi, ja maza skola uzrāda labus rezultāts, tai jāpiešķir papildus finansējums. Ja liela skola strādā slikti, tā jāslēdz. Tikai- tas nenotiks- jo IZM ir vienīgā ministrija, kas nespēj formulēt, ko nozīmē labi rezultāti. Hroniski…
0