Kā samazināt rindas vēža slimniekiem? • IR.lv

Kā samazināt rindas vēža slimniekiem?

20
Mediķi mācībās. Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64
Gunta Purkalne

Onkoloģisko pacientu mēnešiem ilgā gaidīšana rindā uz izmeklējumiem nav pieļaujama

Viens no svarīgākajiem vēža veiksmīgas ārstēšanas priekšnosacījumiem ir vēža agrīna diagnostika. Šī ir slimība, ar kuru jācīnās ilgi, tāpēc novēlots ārstniecības sākums vai nepamatota vilcināšanās var būt kritiska pacientam. Diemžēl ir gadījumi, kad nokļūšana pie ātrākiem izmeklējumiem bijusi iespējama tikai ģimenes ārsta kontaktu vai paša pacienta uzņēmības dēļ, kas liecina par nepilnībām esošajā sistēmā. Pretvēža gada ietvaros jāturpina diskutēt, kā zaļā koridora principu veiksmīgāk īstenot dzīvē.

Lai novērstu gadījumus, kad ar aizdomām par diagnozi vēzis pacienti uz izmeklējumiem gaida 2-6 mēnešus, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija piedāvā pacientu plūsmu organizēt pēc reģionālā principa. Priekšlikuma pamatā ir pacienta izmeklēšana viņa dzīves vietai tuvākajā no valstī esošajiem četriem multidisciplinārajiem centriem.

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšlikums balstīts uz ideju par vēsturisko multidisciplināro centru attīstītību, tiem kļūstot par katra reģiona vadošo ārstniecības iestādi onkoloģiskajiem pacientiem. Strādājot pēc asociācijas priekšlikuma, par Kurzemes pacientiem būtu atbildīga Liepājas reģionālā slimnīca, par Latgales reģionu – Daugavpils reģionālā slimnīca, par Vidzemi būtu atbildīga Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, taču par Zemgales pacientiem rūpētos Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca.

Slimnīcām šādā veidā būtu daudz vieglāk plānot pacientu plūsmu, nepieciešamo speciālistu un aparatūras noslodzi, jo, balstoties uz Slimības profilakses un kontroles centra datiem, 2014.gadā onkoloģisko pacientu skaita sadalījums reģionos ir – Rīgā tie ir 33%, Vidzemē tie ir 24%, Kurzemē 14%, Zemgalē 13% un Latgalē 16% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem.

Šajā sistēmā pacienti skaidri zinātu, kur meklēt palīdzību, savukārt slimnīcas spētu plānot pacientu skaitu, izdevumus un nepieciešamo kvotu daudzumu. Reģionālais sadalījums neattiektos uz specifiskiem vēžu veidiem, kur ārstēšana iespējama konkrētā ārstniecības iestādē. Tāpat šajā sistēmā pacientiem joprojām būtu iespējams izvēlēties arī citu iestādi, kur veikt izmeklējumus un turpināt ārstniecību, ja tāda būs pacienta izvēle.

Autore ir Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja, Dr. med.

 

Komentāri (20)

Absints 16.06.2015. 10.20

Veselības aizsardzība, kā zināms, Latvijā ir viskorumpētākā nozare. Pie kam nu jau “aploksnes”, pēc Zatlera precedenta, ir oficiāls norēķina veids (KNAB atzina, ka tā nav korupcija).

Tāpēc tie, kam nozīmēta diagnostika, un kuriem paziņo – “pēc pusotra mēneša”. saprot, ka tas var būt arī nāves spriedums, un ķeras pie visiem zināmā līdzekļa – aploksnes. Un – tiek ātrāk. Savukārt nākošajam, kas nāk, rinda pagarinās… Citiem vārdiem sakot, esoša sistēma stimulē korupciju un garās rindas…

Tāpēc ir jābūt tikai vienai rindai – par maksu. Tik cik tas reāli maksā, jo tad radīsies arī privāti kantori, kas aizpildīs pieprasījumu. Gadījumos, kad pienākas bezmaksas apkalpošana, valstij pacientam tā nauda ir jāatmaksā. Tad nebūtu šādas putras.

Bet duļķainā ūdenī zivīm vieglāk slēpties – nekas tāds ieviests netiks.

+2
-1
Atbildēt

4

    andrejs > 16.06.2015. 15.07

    Neuztraucies! Straujuma ir “atradusi” naudu Okupācijas muzejam. Celtniecības lielfirmu un banku lobistu mafija Vienotība rullē…

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 16.06.2015. 14.47

    Milzīgi “humāni”, bet, vēl humānāk būtu ja tiem, kam nauda neatrodas pienāktos valsts apmaksāta eitanāzija, lai ilgi nemokas, jo atsevišķiem vēža slimniekiem, bieži vien, slikti par ar simptomātisko pretsāpju terapiju.

    Un kā pats domā, vai tas ir pareizi, ka par korupciju jāatbild slimniekiem, nevis tiem, kas ir korumpēti?

    Nepietiek, ka valsts tāpat mums atrod naudu visam, tikai ne slimniekiem, tāpēc jau mums milzīga vēža saslimšana un mirstība, taisni mūsu “humāno” politiķu attieksmes dēļ, vajag vēl vairāk sarežģīt dzīvi slimniekiem, kas nespēj paši visu apmaksāt, par tiem, kam ir nauda, nesatraucies, tie bez palīdzības nepaliks.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Absints > 16.06.2015. 16.51

    Džeri, nesaprotu Jūsu komentāru. Es tak nerunāju par to, ka par korupciju jāatbild slimniekiem, gluži otrādi, piedāvāju vienkāršu veidu kā korupciju izskaust.

    Bet, ka jau teicu, esat mierīgs – nekas tāds ieviests netiks. Izskaust korupciju nav mediķu interesēs. “Pateicības” tiek uztvertas kā dala no algas, un tas jau laikam ir dakteru smadzenēs iezīdies… Nesaprotu, kāpēc tik traki metaties aizstāvēt korumpantus.

    Vēl varētu papildināt – tiem, kam pienākas brīvie izmeklējumi, socīalie dienesti varētu “iedot” jau pirms procedūras- lai nav situācija, ka nav ko iemaksāt. Lai arī tā ir birokrātrija, tas vienalga būs ātrāk nekā “pēc pusotra mēneša”.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 16.06.2015. 17.06

    Varbūt, ko nesapratu.

    Manuprāt, pats galvenais, lai laicīgi operēti un ārstēti tiktu visi, ir tiem nauda, vai nav.

    Patreizējais ministrs vēlējās papildus naudu sistēmai, lai vēžiniekus izmeklētu un operētu bez rindas, bet, protams, naudu nedabūja, mums valstī cilvēki nav proritāte.

    Un ārsti nav galvenie vainīgie korupcijā, vainīgi ir politiķi un birokrāti, kā arī partiju sponsori, kam izdevīgāk naudu novirzīt remontiem, būvēm, un iepirkumiem, vajadzīgiem vai nevajadzīgiem, tur vairāk var nozagt, nevis taisni ārstēšanai.

    12 milj., kas ierakti zemē Stradiņos, par ko atbildīgo nav, ir viens piemērs, ne jau ārsti to izdarīja.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu