ES Austrumu partnerības samita gala deklarācijā nosodīta Krimas aneksija

Deklarācijā pausts atbalsts visiem Ukrainas situācijas “deeskalācijai un politiska risinājuma centieniem”

Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā pieņemtajā gala deklarācijā nosodīta Krimas aneksija.

Samita deklarācijā pausts apstiprinājums 27.aprīlī ES un Ukrainas sanāksmē pieņemtajam paziņojumam, arī iekļauta atsauce uz “Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju” un apstiprinājums “Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai”, vēsta LETA.

Krievijas mediji ziņoja, ka pret Krimas aneksijas formulējumu deklarācijā iebildusi Armēnija un Baltkrievija.

Deklarācijā pausts atbalsts visiem Ukrainas situācijas “deeskalācijai un politiska risinājuma centieniem”, norādot uz “Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību”. Deklarācijā visas puses aicinātas nekavējoties un pilnībā ieviest 2014.gada septembra Minskas vienošanās un 2015.gada februāra nolīgumus, aicinot visas puses pildīt savas saistības un nekavējoties atbrīvot visus gūstekņus.

Deklarācijā arī aicināts turpināt centienus mierīgā ceļā risināt Kalnu Karabahas konfliktu, Moldovas Piedņestras un Gruzijas separātisko republiku situāciju.

Samita deklarācijā arī atzinīgi novērtēts Gruzijas, Moldovas un Ukrainas panāktais parakstītā Asociāciju līguma ieviešanā, kas ir “būtisks solis šo partneru politiskajā asociācijā un ekonomiskajā integrācijā ES”.

“Samita dalībnieki uzsver, ka asociāciju līguma un brīvās tirdzniecības līguma ieviešana nākamajos gados būs ES un partnervalstu prioritāte,” teikts deklarācijā.

ES norāda, ka līdz ar brīvās tirdzniecības līgumu parakstīšanu palielinājusies tirdzniecība starp ES un Gruziju un Moldovu, vienlaikus solot turpināt atbalsta programmas šīm valstīm, lai veicinātu nepieciešamās reformas.

ES sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm tuvākajos gados prioritāte būs enerģētika un transports, šodien preses konferencē pastāstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.

Tusks informēja, ka Rīgas samitā tika izvērtēts ES Austrumu partnerībā paveiktais kopš Viļņas samita un paveikts esot gana daudz – parakstīti asociācijas līgumi, sadarbības līgumi un sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ievirzīta “jaunā līmenī”. Samitā ES valstis atkārtoti apliecinājušas gatavību veidot pielāgotas attiecības arī ar valstīm, kuras nav noslēgušas asociācijas līgumus, piemēram, Armēniju, kā arī attīstīt sadarbību ar Baltkrieviju.

Atbildot uz jautājumu par Azerbaidžānas sākotnēji paustajiem iebildumiem samitā apstiprināmo dokumentu redakcijai, Tusks norādīja, ka Azerbaidžānas un Baltkrievijas paustās pozīcijas nozīmē praktisku piemēru tam, kā ES pielāgo savstarpējās attiecības.

“Mēs jau paredzējām, ka šāda problēma varētu būt. Mēs pilnībā apzināmies, ka nepieciešami jauni instrumenti ES un pašai Austrumu partnerībai. Azerbaidžāna ir gatava turpināt un padziļināt sadarbību, man par to nav šaubu,” pauda Tusks, piebilstot, ka Azerbaidžānai ir nepieciešamas vislabākās attiecības ar Eiropu.

“Emocijas mūsu kopīgās deklarācijas sakarā ir dabiskas, jo situācija ir sarežģīta, jo kopš Viļņas samita viss mums apkārt ir mainījies, taču nekas nav mainījies attiecībā uz mūsu iecerēm un mērķiem, tādēļ var sacīt, ka esmu apmierināts ar pašlaik padarīto. Pats svarīgākais ir procesa finišs, nevis sākums,” pauda Tusks.

Kā norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs, ņemot vērā Austrumu partnerības valstu vēsturi, ES ļoti nozīmīgs ir šo valstu suverenitātes un neatkarības jautājums. “Mēs visi apliecinājām kopīgu interesi attīstīt spēcīgākas attiecības ar mūsu Austrumu partneriem, lai viņi spētu sekmīgāk cīnīties ar apdraudējumiem, lai būtu brīvi no korupcijas,” sacīja Tusks.

Pēc Tuska vārdiem, partnerība ir kas vairāk par divpusēju attiecību summu un vairāk nekā tikai valstu valdību sadarbība, jo tai ir jāaptver arī pilsoniskās sadarbības stiprināšana.