Lielākais negadījums Nepālas kalnos kāpšanas vēsturē • IR.lv

Lielākais negadījums Nepālas kalnos kāpšanas vēsturē

20
Nepālas armijas karavīri palīdz glābšanas darbos Anapurnā, evakuējot dzīvi palikušos kalnā kāpējus un meklējot bojāgājušos. Foto: EPA/LETA
Agris Auce

Kā nodrošināties pret negadījumiem kalnos un citos ekstrēmos brīvā laika pavadīšanas pasākumos

Šajā nedēļā notika lielākais negadījums Nepālas alpīnisma vēsturē – negaidīti uznākušā sniega vētrā pie Thorung La pārejas gāja bojā vairāk nekā 30 kalnā kāpēji, kuri bija devušies trekinga pārgājienā apkārt Anapurnai. Glābēju komandas ir izglābušas vēl vismaz 40 kalnā kāpējus un glābšanas darbi turpinās. Sagaidāms, ka gan izglābto, gan arī bojāgājušo skaits turpinās pieaugt.

Negadījums noticis Himalajiem salīdzinoši nelielā – apmēram 4500 m augstumā, turklāt trekings apkārt Anapurnai skaitās garš, bet salīdzinoši drošs pasākums. Kopā ar pēdējā gada citiem lielākajiem negadījumiem – vulkāna izvirdumā Ontake, Japānā, kur bojā gāja vairāk nekā 48 tūristu, un šā gada aprīļa lavīnu Everestā ar 17 bojāgājušiem šie notikumi vēlreiz atgādina, ka kalni ir bīstama vieta ar ļoti dārgām glābšanas izmaksām, iestājoties iespējamiem negadījumiem.

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA), veicot Latvijā pieejamo ceļojumu apdrošināšanas segumu analīzi, norāda, ka Latvijā apdrošinājuma seguma izvēles iespējas kalnos kāpējiem ir ierobežotas un kalnos kāpējiem būtu ļoti rūpīgi jāizvēlas apdrošinājuma segums, bet ne vienmēr šādu segumu Latvijas kalnos kāpējiem izdodas iegādāties. Piemēram, pagājušajā gadā Šveicē bojāgājušajiem diviem Latvijas alpīnistiem saskaņā ar preses ziņām apdrošināšanas neesot bijis, un mirstīgo atlieku atgādāšanu mājās ir organizējuši Nacionālie bruņotie spēki.

Papildus PABA vērš uzmanību tam, ka, izvēloties apdrošināšanu kalnos kāpšanai vai kādiem citiem riskantiem sporta vai aktīvās atpūtas veidiem, īpaša vērība ir jāpievērš tam, lai apdrošinātāji operatīvi saskaņotu un segtu glābšanas un evakuācijas izmaksas.

Jāvērš uzmanība arī uz to, ka gandrīz neviena no tā saucamajām “automātiskajām” ceļojumu apdrošināšanām, kas sasaistītas ar banku kartēm, nesedz negadījumus kalnos.

Ceļotājiem no sava apdrošināšanas pārdevēja vienmēr būtu jāprasa precīza un pilnīga informācija par apdrošināšanu, lai būtu skaidrība un pārliecība, kādus tieši riskus un kādā apjomā segs polise, jo iespējamie negadījuma izdevumi var būt ļoti lieli.

Autors ir PABA valdes priekšsēdētājs

 

Komentāri (20)

traductrice 22.10.2014. 12.45

Varbūt lietderīgā būtu paanalizēt, kādas sekas apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem radīs Ogres plūdu sekas?

+3
-1
Atbildēt

1

MareksKa 22.10.2014. 15.33

Ko gan palīdzēs apdrošināšana sniega vētrā? Neļaus aprakt un nosalt?

+3
-2
Atbildēt

1

    Atis Rektiņš > MareksKa 22.10.2014. 17.55

    Tuviniekiem nebūs jāorganizē ziedojumu vākšana, lai mājās nogādātu līķi, tas maksā daudzus tūkstošus eiro. Ievainotajiem nebūs jāārstējas primitīvās kalnu ambulancēs, bet varēs ar normālu sanitāro transportu atkļūt uz Eiropu.

    Normāla apdrošināšana kalniem gan nemaksā nemaz tik dārgi (relatīvi protams, jo daudzreiz vairāk par parasto ceļojuma polisi, bet augstkalnu ceļojumi arī nav izteikti lēti) un to ir pietiekoši viegli iegādāties internetā no citu EU valstu apdrošinātājiem.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu