Jaunais modelis ir nevis jāatceļ, bet kopīgi jāturpina uzlabot • IR.lv

Jaunais modelis ir nevis jāatceļ, bet kopīgi jāturpina uzlabot

21
Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Jānis Gardovskis

Par finansējuma sadali zinātnei un ar to saistīto kritiku

Ņemot vērā publiski pausto kritiku par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres Sandas Liepiņas un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktores Agritas Kiopas atbilstību ieņemamajam amatam, vēlos Rīgas Stradiņa universitātēs vārdā paust atbalstu minētajām amatpersonām, uzsverot, ka tieši viņu atrašanās attiecīgajos amatos ir ļāvusi, pateicoties viņu personiskajam ieguldījumam, būtiski palielināt valsts bāzes finansējumu zinātnei.

Turklāt finansējuma sadale noritēja pēc jauniem un mūsdienīgiem kritērijiem, kas balstījās uz zinātnisko institūciju aktuālajiem sasniegumiem, piemēram, ņemot vērā starptautiski atzītas augstākās raudzes publikācijas datu bāzēs „Web of Science” un „Scopus”.

IZM atbildīgās ierēdnes arī veiksmīgi atrisināja PVN problēmu ES Ietvarprogrammas projektiem, viņu vadībā ir izstrādāti vairāki ilgi gaidīti attīstības plānošanas dokumenti, sekmīgi tiek virzītas zinātnes strukturālās reformas ar mērķi veicināt zinātnes resursu konsolidāciju, uzlabot zinātnisko institūciju veiktspēju un atbalstīt institucionālo izcilību – kontekstā ar Latvijas tautsaimniecības stratēģiskajām specializācijas jomām un sabiedrības vajadzībām. Šajā sakarā vēlos jautāt, kāpēc kritiķi nepiemin arī labos darbus?

Atsevišķu zinātnieku priekšlikumi atcelt tikko apstiprināto jauno kārtību zinātnes bāzes finansējuma sadalījumam nozīmētu atgriešanos pie iepriekšējās sistēmas, kas izmantoja novecojušus datus.

Tas, protams, nav pieļaujami. Jaunai modelis ir nevis jāatceļ, bet kopīgi jāturpina uzlabot, padarot to vēl precīzāku un caurspīdīgāku.

Patlaban aktuālākais būtu nevis apspriest atbildīgo ierēdņu atbilstību amatiem, bet Ministru kabinetā steidzami pieņemt rīkojumu par finansējumu atbalstāmajām valsts pētījumu programmām.

Jaunā ES fondu uzsākšanas perioda sākumā un priekšvēlēšanu laikā ir tik ierasti pārmest citiem un meklēt neprecizitātes ierēdņu darbā. Tomēr, rūpējoties par iespējām attīstīt mūsu zinātnes nozares, mums, zinātniekiem, ir jābūt pietiekami paškritiskiem un jāizvērtē – vai esam izdarījuši visu, kas mūsu spēkos, lai izveidotu sadarbības iespējas citās valstīs un piesaistītu starptautisku finansējumu, nevis tikai savstarpēji cīnītos par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Aicinātu veltīt vairāk pūļu starptautiskā finansējuma piesaistei, nevis neproduktīvām diskusijām par nacionālā finansējuma pārdali.

Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors, profesors, LZA īstenais loceklis

 

Komentāri (21)

Kaspars Špūle 17.09.2014. 15.16

Atkal virsraksts curiku valodā :(

Piedāvāju tulkojumu latvju mēlē:

Jaunais modelis kopīgi jāuzlabo, nevis jāatceļ

+6
-1
Atbildēt

2

    Kristīne > Kaspars Špūle 17.09.2014. 16.56

    Vai ne? Kārtējais pierādījums valodas kultūras jēgai – ja ir problēmas ar formu, saturam neviens uzmanību nepievērš.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 17.09.2014. 18.04

    Nu, paldies, ka vismaz akuzatīvu novācāt.

    Tagad jau var teikt – curiku valoda ir latviešu valodas dialekts :)

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

skiboardslv 17.09.2014. 21.13

Sveiks, Juri Jūrmalniek. Dzirdēju ka mega super ultra labā RSU nav nemaz TOP1000 pasaulē Universitāšu reitingā. Kas noticis? Kur mega atklājumi, izcilības utt? Varbūt ka vajadzētu vispār tādu RSU nolikvidēt – ja jau nav atdeves?

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu