Labējie nacionālisti Putins un Hitlers • IR.lv

Labējie nacionālisti Putins un Hitlers

135
Plakāts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina portretu, kur sejā kā Hitlera ūsiņas ierakstīts Krievijas anektētās teritorijas - Krima - vārds. Foto: AFP/LETA
Aivars Ozoliņš

 

Latvijā promaskaviskus politiķus mēdz dēvēt par “kreisajiem”. Attiecīgi – jo kāds antikrieviskāks, jo iznāk esam “labējāks”. Taču, kā nupat atgādināja arī vēlēšanas Ungārijā, tieši labēji nacionālisti, nevis iesūnojoši komunisti pašlaik ir Putina režīma galvenā “piektā kolonna” Eiropā.

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajās vēlēšanās Ungārijā pārliecinoši uzvarēja valdošā labējo populistu “Fidesz” partija ar premjerministru Viktoru Orbanu priekšgalā. Tiesa, tās saņemtie 44,5% ir mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanas 2010.gadā, taču līdzšinējās faktiskās vienpartijas valdīšanas laikā sev par labu pielabotā vēlēšanu sistēma nodrošinājusi “Fidesz” divas trešdaļas vietu parlamentā. Savu pārstāvniecību likumdevējā palielinājusi ultralabējā “Jobbik” partija, par kuru atdoto balsu skaits pieaudzis no 16,7% iepriekšējās vēlēšanās līdz 20,5% pašlaik.

Valdīšanas gados Orbans ir nostiprinājis savas partijas kontroli pār ekonomiku, tiesu varu, centrālo banku, medijiem, izglītību un kultūru un iekopis visaptverošu patronāžas un līdz ar to neizbēgami korupcijas cauraustu politisko kultūru. Atsaukdamies uz “nacionālajām interesēm”, viņš atklāti nostājies pret “dekadentiskās” Eiropas normām un principiem, kas radījis Ungārijai konfliktus ar Eiropas Savienības regulējumiem un izraisījis pat aicinājumus apturēt Ungārijas dalību savienībā.

“Uzturēšanās atļauja” Putinam

Neizbrīna, ka mūsmāju nacionālisti mīl piesaukt kā paraugu Latvijai Orbana politiku, ko viņi dēvē par “nacionālkonservatīvu”. Un izliekas neredzam Ungārijā valdošo piekoptās politikas vairāk nekā būtiskas pretrunas ar pašu sludināto.

Pirmkārt, apelēdams pie “Lielungārijas” nacionālisma, Orbans 2010.gadā mainīja pilsonības likumu tā, ka mūsu VL-TB/LNNK pilsonības ortodoksiem un termiņuzturēšanās atļauju apkarotājiem it kā pieklātos šausmās lēkt stāvus gaisā un brēkt par nacionālas valsts pamatu graušanu. Jaunais likums ļauj iegūt Ungārijas pilsonību līdzās savas valsts pilsonībai ikvienam ārzemniekam, kam kaut attālos senčos bijis kāds ungārs un kas spēj dažas frāzes pateikt ungāru valodā. Orbana mērķis bija ļoti pragmatisks – pirms vēlēšanām paplašināt savu elektorātu.

Rezultātā Ungārijā masveidā sazēluši “pilsonības iegūšanas pakalpojumi”, kurus ļaudis ar sakariem valdības aprindās par samaksu piedāvā ES pilsonības un ceļošanas tiesību gribētājiem Austrumeiropā un citur pasaulē – internetā aizpilda viņu vietā pilsonības pieteikuma anketu un iemāca pateikt tieši tos dažus teikumus ungāru valodā, kuri jāsaka, atbildot uz valodas testa jautājumiem. Kopš 2011.gada janvāra, kad likums stājās spēkā, Serbijā vien Ungārijas pilsonībai pieteikušies 100 tūkstoši pretendentu, bet kopējais pieteikumu skaits sasniedz 500 tūkstošus. Bet tie, kuri tomēr nespēj izpildīt vaļīgos pilsonības iegūšanas nosacījumus, var bez problēmām iegādāties uzturēšanās atļaujas, investējot Ungārijā kaut vai tikai 20 tūkstošus eiro. Tas būtu tas “Visu Latvijai!” ļaužu piesauktais Ungārijas paraugs Latvijai?

Otrkārt, Orbans pēdējos gados pārtapis no stingri pretkrieviska politiķa par teju Putina personisko draugu. Savulaik viņš pat bija aicinājis bijušās padomju bloka valstis veidot Eiropā “sanitāro kordonu” pret Krieviju no Baltijas līdz Adrijas jūrai. Tomēr pērn vizītes laikā Maskavā pauda Putinam apbrīnu par “vareno Krieviju”, kurai esot “diža nākotne”. Un nupat ļoti praktiski saistīja Ungārijas nākotni ar Krievijas enerģētiku – janvārī Maskavā vienojās ar Putinu par vērienīgu Ungārijas atomelektrostacijas paplašināšanu, ko Maskava finansēs ar 10 miljardu eiro aizdevumu. Vai tas būtu paraugs Latvijai, kā mazināt energoatkarību no Krievijas, par ko no Briseles skaisti raksta “Tēvzemes” veterāns Roberts Zīle?

Darījums notika uz Krievijas sāktās Krimas aneksijas fona. Valstī, kurai 1956.gadā bija ar asinīm jāsamaksā par vēlmi atbrīvoties no padomju impērijas žņaugiem, notiekošais varēja uzjundīt ļoti biedējošas atmiņas. Taču Orbans paziņoja, ka “Ungārija nav daļa no šā konflikta”, un varot justies droši arī tie ungāri, kuri dzīvo Ukrainā un arī Piedņestrā, bet Ukrainā notiekošais un nule noslēgtais milzu darījums ar Krieviju esot “divas dažādas lietas”.

Kremļa nacionālisti

Mūsmāju “nacionālistu” antikrieviskums ir tikai lokāla nianse viņiem idejiski brālīgo Eiropas ultralabēji nacionālo partiju kopainā. Vienkārši lielkrievu nacionālismu, ko Putins tagad izvēlējies par savas politikas dzinējspēku un attaisnojumu, šeit grūti savietot ar latviešu tautas “saimniekošanu savā zemē”. (Līdzīgas vēstures noteiktas neērtības ir arī galēji labējiem Lietuvā, Igaunijā un Somijā.)

Taču idejiski Putina “krievi un Krievija pāri visam”, viņa autoritārisms, nicinājums pret Eiropas Savienību un tās “sorosistiem” un “liberastiem” (antigeju retorika ir ļoti būtiska Kremļa jaunā, radikālā antieiropeiskuma pazīme) labi atbilst arī mūsmāju radikālo nacionālistu priekšstatiem. (Aizstājiet viņu tekstos “latviešus” ar “krieviem”, un tie skanēs tikpat gludi.) Jo tālāk no Krievijas robežām, jo mazāk Eiropas labējiem šādu identitātes problēmu.

Kremlis jau kopš 2009.gada pievērš īpašu uzmanību Eiropas ultralabējām partijām, bet pēdējos pāris gados īpaši aktīvi palīdz tām gan ar “informatīvo nodrošinājumu”, gan pasākumu rīkošanu, gan, kā tiek minēts, arī ar vienkārši naudu. Un, protams, ar ideoloģisku izglītošanu. Piemēram, Ungārijas “Jobbik” līderis Gabors Vona pērn Maskavā tikās ar “eirāziātisma” ideologu un palaikam arī fašistu Aleksandru Duginu, bet lekcijā Maskavas Lomonosova Universitātē raksturoja Krieviju kā “Eiropas mantojuma sargātāju” pretstatā “nodevīgajai” Eiropas Savienībai.

Taču vislielāko ievērību izpelnījusies Francijas Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, kura atklāti slavē Putinu kā patiesi “nacionālu” līderi un arī par to, ka viņš esot “izglābis” Sīrijas diktatoru Baširu Al Asadu. Viņai arī visciešākie kontakti ar Krievijas skaļākajiem lielkrieviem – janvārī viņa risināja sarunas ar skandalozo Kremļa zemapziņas ruporu Vladimiru Žirinovski un tikai mazliet mazāk skandalozo impērisko ciniķi Dmitriju Rogozinu.

Arī britu ultralabējais politiķis, holokausta noliedzējs Niks Grifins viesojies Kremlī. Bulgārijā nacionālistiskās un antieiropeiskās partijas ATAKA darboņi ir visstingrākie ciešas sadarbības ar Krieviju atbalstītāji. Slovākijas Nacionālās partijas līderis Marians Kotleba janvārī atklātā vēstulē pauda atbalstu Ukrainas prezidentam Janukovičam un paziņoja, ka Maidana protestētāji veicinot “Rietumu intereses” un ar to apdraudot Ukrainas neatkarību. Kontaktus ar Maskavu kopj un publisku atbalstu tās politikai pauž arī Itālijas Ziemeļu līga, Holandes Brīvības partija, Austrijas FPO, partija “Flāmu Interese” , Zviedrijas Demokrātu partija (SD). Bet Grieķijas protofašistiskā “Zelta rītausma” pat kuplā skaitā piedalījusies Kremļa organizētās Putina atbalsta demonstrācijās Maskavā. Arī pasaulslavenais masu slepkava Anderss Breivīks Norvēģijā slavējis Putinu kā “godīgu un izlēmīgu līderi, kas pelnījis cieņu”.

Sarakstu varētu turpināt. It kā pārsteidzošajai tradicionālo antikomunistu un ultranacionālistu mīlestībai uz Kremļa saimnieku, kas komunistu impērijas sabrukumu uzskata par pagājušā gadsimta lielāko ģeopolitisko traģēdiju, ir pavisam saprotams izskaidrojums. Stājoties trešo reizi Krievijas prezidenta amatā, Putins 2012.gadā par jaunu definēja sava režīma ideoloģiju, ko Eiropas galēji labējo un Kremļa attiecību pētnieks Marsels Van Herpens raksturo kā Benito Musolīni fašisma atvasinājumu – nostāšanos pret demokrātiju, liberālismu, parlamentārismu, individuālismu un citām Rietumu pasaulē pēc Otrā pasaules kara it kā stabilām un pašsaprotamām vērtībām. Viņš to dēvē par “radikāli labēju režīmu” ar bonapartisma un Berluskoni paveida populisma elementiem, kas šķiet tuvs un saprotamas dažādu pasugu labējiem radikāļiem.

Labais Hitlers

Putina agresija Ukrainā atgādina, ka ideoloģijai vienmēr ir sekas. Un arī Putina rīcības Ukrainā salīdzinājums ar Hitlera anšlusiem diemžēl vairs nešķiet pārspīlēts. Kamēr Kremlis turpina dimdināt tipiski boļševistiski divkosīgo retoriku par “fašistiem” Kijevā un visur citur pasaulē, Kremļa kontrolētais laikraksts “Izvestija” 3.aprīlī publicēja Andranika Migraņana rakstu, ka esot būtiska atšķirība starp Hitleru pēc 1939. gada un to Hitleru, kurš līdz tam “savāca kopā vācu zemes un apvienoja Vāciju, Austriju, Sudetiju un Mēmeli bez nevienas asins piles”. Ja Hitlers tad būtu apstājies, “viņu pieminētu savas valsts vēsturē kā augstākās raudzes politiķi”, raksta autors, kas vada Kremļa finansētā Demokrātijas un sadarbības institūta Ņujorkas biroju.

Hitlers, kā labi zināms, neapstājās. Putina režīms, kas līdz šim bija nostalģiski sērojis par ļaunuma impērijas bojāeju, nu nekautrējas no sevis salīdzināšanas ar to Hitleru, kurš, kā arī labi zināms, bija Staļina partneris Eiropas pārdalīšanā. Tā teikt, Putins ir kā “divi vienā”.

Latvija ir gana cietusi no abiem noziedzīgajiem režīmiem, lai Krievijas augošās agresivitātes ēnā mēs varētu atļauties izlikties neredzam, ka valdībā ir partija, kuras draugi Eiropā ir arī Putina labākie draugi. Jau maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā cer arī “pareizticīgā komuniste” Tatjana Ždanoka (kura, tāpat kā mūsmāju nacionālistu ideologs Jānis Iesalnieks, vēlas “nāciju Eiropu” pašreizējās “impērijas” vietā), ļoti labus panākumus gūšot viņas draugi un partneri, starp kuriem ir virkne pirmīt nosaukto Eiropas “nacionālistu”. VL-TB/LNNK būtu laiks skaidri pateikt Latvijas sabiedrībai, kurā ideoloģiskās frontes līnijas pusē, kas atkal krasi sadala Eiropu, viņi iecerējuši atrasties.

 

Komentāri (135)

Nika 13.04.2014. 01.10

Valdīšanas gados Orbans ir nostiprinājis savas partijas kontroli pār ekonomiku, tiesu varu, centrālo banku, medijiem, izglītību un kultūru un iekopis visaptverošu patronāžas un līdz ar to neizbēgami korupcijas cauraustu politisko kultūru. Atsaukdamies uz “nacionālajām interesēm”, viņš atklāti nostājies pret “dekadentiskās” Eiropas normām un principiem, kas radījis Ungārijai konfliktus ar Eiropas Savienības regulējumiem un izraisījis pat aicinājumus apturēt Ungārijas dalību savienībā.

================================================================

Orbāns = Lembergs. Varbūt tāpēc Raivis Dzintars Lembergu nosauca par “labu politiķi”?

+20
-5
Atbildēt

11

    dzerkaleliva > Nika 13.04.2014. 11.49

    Tieši tā, pie tam Orbana ekonomika aug un ungāru labklājība tāpat. Un tas ir tikai sākums.
    Bet apskatot visu ungāru vēsturi ilgākā laikā ir skaidrs, ka citu ceļu viņi iet nemaz nevarēja un būtībā viņi atklāti dara to ko slepus Austrija, Šveice, Vācija un kompānija, tas ir aizstāv, savu tirgu, savu valsti, savu naudu un beigu beigās iedzīvotājus.
    Ko aizstāv Ozoliņš un LV valdība – ārzemju investoru vērtības un intereses, tā rezultāts kā uz delnas. Veiksmes stāsts. Visas LV problēmas ir atrisināmas dienas laikā – nomainot veiksmes stāsta politiku uz LV iedzīvotāju intereses aizstāvošu politiku. Iedzīvotāji to gaida jau 23 gadus.

    +4
    -12
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Nika 13.04.2014. 10.40

    Bet, varbūt aizej pie ārsta?

    +5
    -11
    Atbildēt

    0

    Amis > Nika 13.04.2014. 11.42

    Fikseris

    Nemeties virsū čekas skribenta, Ozoliņa, pamestiem kauliem, gaļas tur nav, tikai līķu inde.

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Nika 13.04.2014. 08.55

    Orbāns = Ulmanis

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Nika 13.04.2014. 09.06

    Tomēr NA tāda nav. Kad runa ir par bijušo komunistu funkcionāru Aivaru Lembergu, tad Dzintara antikomunisms pēkšņi izplēn un parādās kaut kādas neizprotami samiernieciskas intonācijas. Vēl trakāk – Dzintaram parādās pavisam svaigi atmiņas «izkritumi». Viņš šķiet aizmirsis, ka Lembergs pieder pie tās Latvijas politiskās elites, kas gandrīz divdesmit gadus rūpējusies par «prihvatizāciju», privātiem miljoniem, bet izglītības, demogrāfijas un citu sociālo jautājumu ziņā nevienu citu kā Latvijas tautu ir atstājuši nožēlojamā pēdējā vietā starp Baltijas valstīm.

    ====================

    To gan nav aizmirsusi Solvita un Vienotības, kas solīja mūžīgu uzticību Lembergam un ciemojās Puzē.

    +6
    -11
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Nika 13.04.2014. 18.04

    Pie ārsta tomēr aizej.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    austrisv > Nika 13.04.2014. 10.08

    Rostiņš, jau nu vazās Vienotību vienmēr un visur, it kā būtu pats piedalījies pie ” solivitas un lembja sarunām”. vai bija pats vai turpinās te liet savas samazgas.

    Tāpat jau netiksi uz ES parlamentu, jo krieviem nepatīk latviski uzvārdi.

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    austrisv > Nika 13.04.2014. 12.21

    vai pieteicies pats.

    Es tak rakstīju , ka rostiņš, bet izrādās, ka ta spatiesi esi tu normund, jo kāpēc atsaucies, ja neesi tas.

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    Malda > Nika 13.04.2014. 02.48

    Tur kur naudiņa, tur pēkšņi viss aizmirstās :) Secinājums – nauda bojā atmiņu :)

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    jmaklakovs > Nika 13.04.2014. 09.29

    Ulmanis=Lembergs. Skaisti vārdi par attīstību > par tautas naudu sakopta vide > demokrātijas izsmiešana > anšlus!

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > Nika 13.04.2014. 01.30

    …Otto Ozols ļoti precīzi aprakstījis NA attieksmi pret “nacionālo buržuju” Lembergu un pielūgsmi vadonim:

    -“Patiesībā par šo Dzintara savādo vēstures «izpratni» neklātos brīnīties. Nacionālajai apvienībai pēc savas ideoloģijas un būtības vajadzētu būt ļoti principiālai savās attiecības ar bijušajiem kompartijas nomenklatūras darboņiem. Tomēr NA tāda nav. Kad runa ir par bijušo komunistu funkcionāru Aivaru Lembergu, tad Dzintara antikomunisms pēkšņi izplēn un parādās kaut kādas neizprotami samiernieciskas intonācijas. Vēl trakāk – Dzintaram parādās pavisam svaigi atmiņas «izkritumi». Viņš šķiet aizmirsis, ka Lembergs pieder pie tās Latvijas politiskās elites, kas gandrīz divdesmit gadus rūpējusies par «prihvatizāciju», privātiem miljoniem, bet izglītības, demogrāfijas un citu sociālo jautājumu ziņā nevienu citu kā Latvijas tautu ir atstājuši nožēlojamā pēdējā vietā starp Baltijas valstīm. To neviens īpaši nav apšaubījis, ka Lembergs visu šo laiku bijis viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem. Kā viņš plātījās kādā glancētā žurnālā – faktiski visi valsts prezidenti iecelti ar viņa svētību.”

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/464562-sokejosi_na_lideris_raivis_dzintars_valsts_noziedznieku_slavinatajs

    +20
    -6
    Atbildēt

    0

esmeralda_se 13.04.2014. 00.38

Rakstā aprakstītais nudien nav nekas patīkams, jo norāda, kā patiesi arvien sašaurinās uz tām vērībām, ko parasti sapratām zem apzīmējuma “rietumu”, orientēta pilsoņa pieņemamo politisko partiju loks. Kreisie, kas pamatā orientējas uz lumpenproletariātu un dažnedažādu pabalstu saņēmējiem – neder, es negribu par to visu maksāt… Labējie ar savu koķetēšanu ar totalitāriem režīmiem – ne tik…

Jāatzīst, arī man nepatīkams pārsteigums jau kādu laiku atpakaļ bija šo tā saukto “labējo” simpatizēšana Putina Krievijai, viena no pirmajām savu īsto seju parādija franču Lepēna, tad grieķu “Zelta rītausma”, šajā rakstā vēl daži, ko nebiju pamanījis.

Sliktākais tajā visā laikam ir tas, ka abos politiskā spektra galos esošie radikāļi ir vienlaikus arī populisti, kas bez īpašas atbildības saka (vēl trakāk, ja pēc tam mēģina izpildīt!) lietas, kas vēlētājam patīk, vajadzības gadījumā arī atklāti melojot, apsolot to, ko izdarīt nemaz nav spējīgi. Partija, kas nesola debessmannu, bet balstās uz domājošo elektorātu, nekad negūs vairākumu daudzpartiju sistēmā.

Populisms sāk un uzvar.

Iespējams, politisko spektru nevajadzētu attēlot kā līniju “kreisie – centrs – labējie”, bet gan kā rinķi, kur galējie labējie plūstoši pāriet kreisajos un otrādi:)

+18
-5
Atbildēt

9

    ingazilunska > esmeralda_se 13.04.2014. 10.55

    “Latvijas federalizāciju minētā kundzīte arī pie gadījuma, iespējams, atbalstīs, kā “gudrāko un izsvērtāko risinājumu”.”

    – Kas tad tajā būtu slikts? Savā laikā Jeļcins pasludinājis: “Ņemiet tik daudz suverenitātes, cik vien spējat panest”, bet jums Jeļcins taču ir autoritāte.

    Arī ASV ir federācija. Es jau zinu latvisku mazohistisko domu, ASV, sak, esot lieli, bet mēs esot mazi un nevarīgi. Bet arī mazās valstīs ir iespējama federalizācija, piem., Somijā Alandu salām ir tās pašas federatīvās tiesības. Bet ja mēs skatāmies uz valodu politiku, tad mazajā Luksemburgā oficiālo valodu ir trīs vai četri. Tātad neesiet maziski, latvji. Un neesiet agresīvi, jo Putins ir stiprāks, un arī gudrāks par daudziem.

    0
    -9
    Atbildēt

    0

    Amis > esmeralda_se 13.04.2014. 10.31

    Raicha

    Skaties tikai vairāk krievijas kanālus un lasi čekas skribentu, Ozoliņu

    +3
    -10
    Atbildēt

    0

    efeja60 > esmeralda_se 13.04.2014. 08.49

    Raicha, iespējams Obama arī atbalstīs tādu risinājumu, kas tad viņš būs, fašists?

    +7
    -11
    Atbildēt

    0

    efeja60 > esmeralda_se 13.04.2014. 08.48

    Sliktākais tajā visā laikam ir tas, ka abos politiskā spektra galos esošie radikāļi ir vienlaikus arī populisti, kas bez īpašas atbildības saka (vēl trakāk, ja pēc tam mēģina izpildīt!) lietas, kas vēlētājam patīk, vajadzības gadījumā arī atklāti melojot, apsolot to, ko izdarīt nemaz nav spējīgi. Partija, kas nesola debessmannu, bet balstās uz domājošo elektorātu, nekad negūs vairākumu daudzpartiju sistēmā.

    Populisms sāk un uzvar.

    ==================

    Atjautības uzdevums: Izlasi Vienotības pēdējo divu vēlēšanu programmas un pasaki, vai Vienotība ir populisti vai nav. :)

    +8
    -10
    Atbildēt

    0

    Egita > esmeralda_se 13.04.2014. 09.21

    Ozoliņā k-gs,par ko balsosi?

    _______________________________

    Nu lūk -šeit var lasīt visko interesant,tikai jāatceras ka ,tāpat kā Neatkarīgā ir zzs kabatas mēdijs,

    Tā IR.LV -Profesionāls Vienotības mēdijs.

    Es pat nesaku ka tas ir slikti- profesionāla komanda.

    bet ,nu par ko balsos Ozoliņš ,Ēlerte utt, mēs taču zinām gan .

    +10
    -9
    Atbildēt

    0

    Sanšains > esmeralda_se 13.04.2014. 09.34

    Raicha –

    Varētu jau arī parunāties par melīgā un tendenciozā Ozoliņa pamesto diskursu: par to, cik ļoti neapdraudēti franči jūtas Putina sakarā un cik tālas/vienaldzīgas viņiem varētu šķist Austrumukrainas problēmu nianses – domāju, tikpat tālas un vienaldzīgas, kā mums Kazahijas vai Sīrijas problēmas.

    Bet negribu tam tērēt laiku. Mana replika attiecās tikai uz Jūsu standartdomu “malējie un galējie ir populisti”. Nē, arī “spektra vidū” ir populisti un sekli domājošie, savukārt “malējie populisti” REAĢĒ uz “vidējo” pieļautajām nejēdzībām un to sekām.

    +10
    -9
    Atbildēt

    0

    Sanšains > esmeralda_se 13.04.2014. 00.57

    abos politiskā spektra galos esošie radikāļi ir vienlaikus arī populisti

    =====================================

    Jā, jā, “spektra” vidū ērti dzīvojošie leiboristi, sociāldemokrāti un konservatīvie, kuri ar neintegrējamiem imigrantiem pārpludinājuši Lielbritāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Nīderlandi, utt. nepavisam nav populisti – jo tā ir bijusi ļoti atbildīga, tālredzīga, neizbēgamību respektējoša un vēl nez kāda tur politika.

    +16
    -13
    Atbildēt

    0

    gliters > esmeralda_se 14.04.2014. 10.56

    “Varētu jau arī parunāties par melīgā un tendenciozā Ozoliņa pamesto diskursu: par to, cik ļoti neapdraudēti franči jūtas Putina sakarā un cik tālas/vienaldzīgas viņiem varētu šķist Austrumukrainas problēmu nianses – domāju, tikpat tālas un vienaldzīgas, kā mums Kazahijas vai Sīrijas problēmas.”

    Bet tā jau tas arī ir. Mūs satrauc Ukraina, jo arīdzan esam Krievijas apdraudēti, bet franči daudz vairāk jūt apdraudējumu no nekontrolētās imigrācijas un multikulturālisma politikas, kas drīzāk spiež frančus integrēties (musulmaņu) imigrantu vērtībās, nevis otrādi.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > esmeralda_se 13.04.2014. 01.28

    Nu bet, Hari, atbildiet uz vienu vienkāršu jautājumu – kā Jūs vērtējat Francijas Nac. frontes līderes Marī Lepēnas paziņojumu, ka viņa atbalsta Ukrainas federalizāciju?

    http://www.gazeta.ru/politics/news/2014/04/12/n_6078725.shtml

    По мнению лидера ультраправых, идея федерализма дала бы возможность различным регионам получить широкую автономию и самим в большой степени определять свою судьбу.

    Ле Пен также отметила, что решение о федерализации и проведении референдума является «наиболее мудрым и наиболее взвешенным».

    Latvijas federalizāciju minētā kundzīte arī pie gadījuma, iespējams, atbalstīs, kā “gudrāko un izsvērtāko risinājumu”.

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

Ieva Leinerte 13.04.2014. 00.14

Lochmeli nezin ko uzrakstiit. Konsultejas ar MAskavas zampolitu.

+14
-2
Atbildēt

1

    Malda > 13.04.2014. 01.27

    Gan jau atkal piļī kaut kādā vārtrūmē ar savien sobutiļņikeim, pie viena sadalot “dežūras portālos” nākamai nedēļai un apmainās ar “Rietumus atmaskojošām bildēm un tekstiem no KF”.

    Ločmel, prozīt!

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu