Kaimiņš kaimiņu nesaprot • IR.lv

Kaimiņš kaimiņu nesaprot

44
Vadonis Staļins un meitene. Skats fotogrāfa un vēsturnieka Deivida Kinga darbu izstādē pirms diviem gadiem Maskavā. Foto: ITAER-TASS/LETA
Sanita Upleja

Kas pamatā Krievijas skatījumam uz vēsturi

“Ne vien tava katordznieka likteņa priekšā, bet arī attiecībā uz visu agrāko trīsdesmito gadu dzīvi, pat dzīvi brīvībā, universitātes darba, grāmatu, naudas un ērtību labklājībā, karš nāca kā šķīstījoša vētra, kā svaiga gaisa pūsma, kā atpestījoša vēsma.

Domāju, ka kolektivizācija bija maldīgs, neizdevies pasākums, un kļūdu nedrīkstēja atzīt. Lai neveiksmi noslēptu, vajadzēja ar visiem iebaidīšanas līdzekļiem atradināt cilvēkus no spriešanas un domāšanas un piespiest viņus redzēt to, kā nemaz nav, pierādīt acīmredzamajam pretējo. Tāpēc bija vajadzīga ježovščinas nedzirdētā nežēlība, bija jāpasludina izmantošanai nemaz neparedzētā konstitūcija, jārīko vēlēšanas, kas nenoritēja pēc vēlēšanu principiem.

Un, kad iedegās karš, tā reālās šausmas, reālās briesmas un reālās nāves draudi bija laime salīdzinājumā ar izdomājumu necilvēcīgo kundzību un sniedza atvieglojumu, jo ierobežoja nedzīvā burta burvju spēku. Ne tikai tie cilvēki, kas atradās katorgā tāpat kā tu, bet itin visi, gan aizmugurē, gan frontē, uzelpoja vieglāk, ar pilnu krūti, un kā apreibuši, ar patiesas laimes izjūtu metās bargās, nāvi nesošās un reizē glābjošās cīņas ugunī”.

Tā par Otro pasaules karu jeb Lielo tēvijas karu Krievijā romānā par savas paaudzes gaitām raksta Boriss Pasternaks. Romānu sauc “Doktors Živago”, un tā pirmpublicējums Krievijā bija iespējams vien 1989.gadā, lai gan rietumu pasaulē tas bija pazīstams jau kopš pirmizdevuma Itālijā 1957.gadā.

B.Pasternaks labi zināja, ko rakstīja. Viņš bija ar “veselu ādu” pārdzīvojis trīsdesmitos gadus, bet romānu par savas paaudzes vētrainajām vēsturiskajām gaitām XX gadsimta pirmajā pusē atļāvās rakstīt vien pēc Otrā pasaules kara, kad izjuta zināmas pārmaiņas noskaņojumā, kas arī minētas romānā. Romāns viņam gan atnesa Nobela prēmiju literatūrā un pasaules slavu, taču vienlaikus ar padomju varas uzspiestu atteikšanos no prēmijas un garīgu terorizēšanu līdz pat rakstnieka nāvei dažus gadus vēlāk.

Negaidīt neiespējamo

Tā nu sanāca, ka uzreiz pēc Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas tiešraides beigām kādā citā TV kanālā noskatījos dokumentālo filmu par B.Pasternaka likteni. Jā, arī es tāpat kā daudzi citi Latvijā un citviet pasaulē, skatoties atklāšanas ceremonijas priekšnesumus, aizdomājos par to, mums labi zināmo, šausmu pilno Krievijas vēstures daļu, kas palika aiz kadra. Tomēr dažādu iemeslu dēļ ātri arī aptvēru, kādēļ ceremonija bija tieši tāda, kāda tā bija. Un kādēļ tā, visticamāk, patika lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju.

Lai arī vēsturisku iemeslu dēļ mēs Latvijā it kā labi zinām un esam uz savas ādas izjutuši drūmākās Krievijas vēstures lappuses, mēs nevaram prasīt, lai svētku priekšnesuma laikā tā sāk sev kaisīt pelnus uz galvas. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka neviena cita valsts šādos priekšnesumos arī to nedara un savas vēstures tumšākajos stūros tādā brīdī neieskatās. Te nu mums Latvijā un visai pārējai “sašutušajai” pasaulei būtu jābūt vienādi godīgiem pret visiem. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, lai arī plaši apspriesta pasaulē, ir tikai mirkļa uzplaiksnījums, tomēr tā ir labs iemesls, lai mazliet vairāk iedziļinātos mums kaimiņos esošās lielvaras noskaņojumā un domāšanā. Un pie reizes atgādinātu sev, cik ļoti gan dažādi ir skatpunkti, no kuriem raugāmies uz pasauli.

Vēstures turpinājums

Domāju, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa, pat ja viņu ģimenes nav tieši skartas no padomju varas represijām, uz cilvēku izsūtīšanu, Gulaga “katorgā” sūtīšanu un citām politiskām represijām tomēr raugās kā uz šaušalīgiem noziegumiem, kas nāca kā svešas varas nesti un saistīti tieši ar padomju varas pusgadsimtu. Protams, ka mūsu vēsturiskajā atmiņā ir arī ļoti mežonīgas represijas pēc 1905.-1907.gada revolūcijas, taču arī tad tās bija svešas un nīstas varas īstenotas, lai arī neskāra tik plašus tautas slāņus un tik lielā mērā sievietes, bērnus un sirmgalvjus.

Tikmēr Krievijas vēsturē izsūtīšana uz Sibīriju, katorga, intelektuāļu un citu godprātīgu cīnītāju par cilvēku tiesībām un brīvībām vajāšana ir valsts vēstures neatņemama sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi, un to īstenoja neviens cits kā pašu valsts vara. Tādējādi padomju laika varas noziegumi un represijas ir vien tās pašas vēstures atkārtošanās tikai plašākā mērogā un smagākā veidā, tomēr būtība no tā nemainās. Un arī mūsdienās, vai tas ir kāds jaunums Krievijā, ka politieslodzītie sēž ieslodzījumā Mordovijā?

Tāpat arī Otrais pasaules karš Latvijā un Krievijā nāca ļoti atšķirīgās vēsturiskajās situācijās. Latvija, atguvusies pēc milzīgajiem Pirmā pasaules kara postījumiem, bija tikko izbaudījusi savas vēstures divdesmit labākos gadus ar uzplaukumu kultūrā un saimniecībā. Tad nāca šausmīgais padomju okupācijas gads, kam sekoja nacistu uzspiestā dzīves kārtība un vēl teju pusgadsimts padomju režīmā.

Skaidrs, ka ne jau visiem Latvijas iedzīvotājiem padomju vara bija netīkama no pirmās dienas, tomēr okupācijas pusgadsimta pēdējos gados vispārējai bezcerībai un arī pirmās nepieciešamības preču trūkumam sasniedzot arvien lielākus apmērus, cīņai par neatkarīgu un brīvu Latviju gatava bija lielākā daļa tautas. Par to mēs paši ļoti skaidri pārliecinājāmies pirms gadsimta ceturkšņa un arvien turpinām pārliecināties citos mūsu valstij izšķirīgos brīžos.

Citiem nesaprast

Savukārt Krievijai Otrā pasaules kara sākums nāca pavisam citos apstākļos – pēc 1917.gada Februāra revolūcijas, kas solīja demokrātiskāku un brīvāku nākotni, Oktobra apvērsums cerības nocirta saknē un boļševiku nepārtrauktā terorā bija pavadīti divdesmit gadi. Kolektivizācija,”atkulakošana” un izsūtīšana uz Sibīriju tika piedzīvota vairākas desmitgades ātrāk par laiku, kad ar to plaši saskārās Latvijas iedzīvotāji (izņemot P.Stučkas valdības kolektivizācijas mēģinājumu 1919.gada dažos mēnešos).

Tad nāca karš kā “atpestīšana”, kā to apraksta B.Pasternaks. Visticamāk, ka viņš ir ļoti precīzi uztvēris savas tautas noskaņojumu un šī kara nozīmi tās vēsturiskajā apziņā. To mēs redzam joprojām, ka Otrais pasaules karš ir ļoti būtiska mūsdienu Krievijas sabiedrības vēsturiskās apziņas daļa. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir varas uzspiesta ideoloģija, bet arī tāpēc, ka tā ir izdzīvota pieredze teju katrā ģimenē. Iespējams, arī tāpēc, ka savas patības meklējumos Krievijas tautai atšķirībā no Latvijas nav iespējams atgriezties pie “jaukajiem” laikiem pirms padomju režīma, jo cara laiki arī nekāda medusmaize nebija.

Vienlaikus B.Pasternaks savā romānā raksta arī to, ka, “lai gan apskaidrība un atbrīvošana, kas tika gaidītas pēc kara, nenāca reizē ar uzvaru, kā cilvēki to bija domājuši, tomēr brīvības nojausma gaisā vēdīja visus pēckara gadus, veidodama šo gadu vienīgo vēsturisko saturu”. Te arī atbilde tiem, kurus izbrīnīja pēckara gadu vieglprātīgais prieks un jauncelsme, ko tik sirsnīgi apcerēja Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.

Jūgs nevieno

Lai arī ar kaimiņos esošo Krieviju mūs saista daļēji kopēja vēsture kopš Pētera I laikiem, piespiedu brālības kulmināciju sasniedzot padomju impērijas laikā, kopējs jūgs vēl nenozīmē, ka mēs spējam viens otru labi saprast. Tas, protams, nenozīmē, ka mums nav jācenšas savus kaimiņus saprast, bet vienmēr ir labi paturēt prātā vēsturiski nosacītās robežšķirtnes.

Patiesībā svarīgāk par to, vai Krievija saprot mūsu vēsturi un vai mēs saprotam tās vēsturi, ir pašiem spēt saprast sevi. Jo svarīgāka par punktu un komatu ielabošanu vēstures stāstā ir pati mācība, ko no vēstures izmantojam mūsdienās un ko nododam no paaudzes paaudzē. Un te nu gan nekādām atkāpēm nevajadzētu būt.

Mūsu bērniem un bērnu bērniem ir svarīgi saprast, kāda ir katra cilvēka un katras valsts brīvības vērtība un kāda cena par to ir maksāta mūsu valsts vēsturē. Tas ir īpaši būtiski atvērtas pasaules apstākļos, kad apkārt virmo tik daudz citu pievilcīgu teoriju un vēstures versiju.

Autore ir neatkarīgā žurnāliste

 

Komentāri (44)

dro 21.02.2014. 17.17

Šnore aicina pārtraukt Krievijas TV raidījumu retranslācijas Latvijā 94

Autors: Edvīns Šnore, dr.hist.. 2014. gada 21. februāris 11:21

Atklāta vēstule Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam

Pēdējās dienās Kijevā risinās prātam neaptverama traģēdija. Nogalināti jau vairāk nekā 70 cilvēki, upuru skaits turpina augt. Pārsteidzoši, kā šie notikumi tiek atspoguļoti Latvijas informatīvajā telpā. Latvijas valsts kontrolētais uzņēmums Lattelecom pārraida Krievijas televīzijas (TV) sižetus, kurus citādi kā par svešas valsts kara propagandu nosaukt grūti. Runa nav tikai par galēji vienpusīgu notiekošā atspoguļojumu, runa ir par klaju kūdīšanu un naida kurināšanu.

Piemēram, vakar 20. februārī 23:00 Pirmā Baltijas kanāla (PBK) raidījumā Vremja starp Ukrainā notiekošo slaktiņu un Baltijas valstīm tika vilktas tiešas paralēles, atkārtojot mītu par krieviem kā “otrās šķiras” pilsoņiem, utt. Pirmo Baltijas kanālu skatās simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Vai Jums neliekas, ka šīs Krievijas naida propagandas retranslācija Latvijā, tuvina mūsu valsti Ukrainas scenārijam, ņemot vērā lielo krievu skaitu valstī?

Sacītais attiecas ne tikai uz PBK. Arī RTR Planeta, TV Centr un NTV-Mir raidījumi, kurus es vakar noskatījos kā Lattelecom televīzijas abonents, visi pārraidīja klaji tendencionzus sižetus par Ukrainā notiekošo, atsevišķos no kuriem pat izskanēja aicinājumi nogalināt ikvienu, kurš darīs pāri krieviem.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu NEPLP uzdevums ir veicināt Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku. Man ir grūti saprast, kā Putina Krievijas TV kanālu graujošās propagandas izplatīšana Latvijas krievu (un ne tikai) vidū atbilst Latvijas nacionālajām intersēm. Kurš uzņemsies atbildību par sekām šai smadzeņu skalošanai, kura notiek ar Jūsu akceptu un par Latvijas nodokļu maksātāju naudu?

Es Jūs aicinu palūkoties uz Latvijas mediju telpu ne tikai no peļņas viedokļa (kā to pastāvīgi sludina Lattelecom), bet arī no Latvijas interešu un savu bērnu drošības viedokļa. Krievijas piektās kolonnas vairošana un ideoloģiskā stiprināšana ar Kremļa propagandu nav Latvijas interesēs. Tā tikai šķeļ un grauj mūsu valsti. Tādēļ es aicinu pārtraukt izplatīt šo propagandu Latvijas teritorijā, pirmām kārtām apturot Krievijas TV tā saucamo ziņu raidījumu retranslācijas. Diena LA

+18
0
Atbildēt

1

    Mārtiņš > dro 21.02.2014. 22.29

    Laikam jau Dimantam tas ir kā pīlei ūdens… man kauns, ka latvieši ir kopumā bailīgāki un jēlāki par lietuviešiem. lai nu kā par viņiem pavīpsnājam, bet kopumā viņiem ir stingrāks mugurkauls un lielāka vienotības izjūta.

    dusmas pārņem skatoties Krievijas TV kanālu ziņas, kur, piemēram, protesta akcijas dalībniekus sauc par teroristiem un ziņo, ka protestētajiem ir ieroči un šie bandīti apšauj milicijas pārstāvjus uz ielas… dzirdot to, gribas ziņu diktoru nožņaugt… tikko Ukrainā bija sižets par bojā gājušajiem – jā, tur ir daži miliči, bet lielākoties bojāgājušo protestētāju vidū ir -IT speciālisti, inženieri, mākslinieki, pasniedzēji… nebūt ne ‘urlas’ kā apgalvo Krievijas TV.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

gliters 21.02.2014. 13.57

Kas tur ko nesaprast? Krievi vēlas aprīt visu pasauli savas ģeopolitiskās bulīmijas dēļ un mēs esam paredzēti vieni no pirmajiem “ēdienkartē”. Kad tiks galā ar mazākiem un vieglākiem “kumosiesm”, ķersies pie lielākiem un grūtāk sagremojamiem.

Tur nudien nav ko iedziļināties – krieva būtība ir kā uz delnas.

Taktika šīs stratēģijas realizācijai ir aprakstīta šeit:

http://www.owlnet.rice.edu/~ethomp/Perekryostki%201-2-2007.pdf

+18
-1
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > gliters 21.02.2014. 15.00

    ——–

    Daudzi nesaprot, kas tai Dānijā notiek – kā tā liberālisma sērga arī Latvijas ļaužu prātus pārņem:

    “Pieaugušie bērnus sargā no jebkāda emocionālā diskomforta, diemžēl arī no pelnītām sirdsapziņas ēdām, un tajā pašā laikā, piemēram, ļauj noskatīties, kā Dānijas zoodārzā nogalina un plēsīgajiem zvēriem izbaro žirafi. Prātiņ, nāc mājās! Lai nu ko var pārmest iepriekšējām paaudzēm, tikai ne šādu barbarismu. Agrāk lauku sētā, kad notika cūku bēres, vecāki bērnus nesauca skatīties cūkas kaušanu. Kā var runāt par bērnu aizsardzību, ja tieši viņiem ir saražots lērums baisu multfilmu un asiņainu datorspēļu. Ne jau bērni, bet pieaugušie ir ieviesuši apzīmējumus “vieglās” un “legālās” narkotikas. Lielie bērnu tiesību aizstāvji tagad paši nezina, ko iesākt gan ar šo postu, gan ar seksuālo izlaidību un pieaugošām vardarbības tieksmēm.”

    Anda Līce: “Liberālā” jauno laiku vardarbība pret bērniem

    http://www.la.lv/pratin-nac-majas/

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    ingunaapine > gliters 22.02.2014. 13.54

    visu bāreņu aizstāvis un komunistisko sestdienas talku varonis edge-indran :D :D :D

    +1
    0
    Atbildēt

    0

jmaklakovs 21.02.2014. 12.25

Kaimiņš kaimiņu negrib saprast! Var meklēt un ari atrast iemeslus kāpēc Krievija uzvedas tā, kā uzvedas, bet piedodiet – nav vēlēšanās! Lai analizē un doma tie, kas ja 1000+ gadus uzstāda par mērķi mūs iznīcināt. Un tad kad VIŅI izdarīs secinājumus, tad varbūt pēc gadiem varēsim paspiest viens otram rokas!

+15
-1
Atbildēt

7

    dace_roze_lmt_lv > jmaklakovs 21.02.2014. 13.39

    Latišistāna darbībā.

    Šnorem nedod mieru Turkmenistānas piemērs, kurā Krievijas kanāli jau tika aizliegti.

    “В начале 1990-х годов власти прерывали трансляции российских каналов, когда те демонстрировали программы о Туркменистане. После одной из таких передач ретрансляция иностранных телепрограмм была прекращена.

    Последним зарубежным и потому независимым источником информации оставалась радиостанция “Маяк”, но после передачи, посвященной Туркменистану, власти отключили и ее.

    Официальный Ашхабад, и особенно бывший президент Сапармурат Ниязов, всегда болезненно относились к публикациям зарубежных средств массовой информации. В 2004 году после выхода в эфир на одном из российских телеканалов передачи о перевозке наркотиков через Туркменистан президент Ниязов распорядился снести здание Русского драматического театра им. Пушкина. Труппе было выделено здание клуба шелкомотальной фабрики на окраине Ашхабада”. http://newsland.com/news/detail/id/214523/

    Daži pat nezināja, ka tāda Turkmenistāna pastāv, līdz šiem notikumiem.

    Nesīsim Latvijas vārdu pasaulē.

    0
    -10
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > jmaklakovs 21.02.2014. 13.25

    ——-Sanita Upleja:”Kas pamatā Krievijas skatījumam uz vēsturi”.

    ==============================================================================

    Kas pamatā Latvijas skatījumam uz vēsturi, ja pat The Soviet story virtozaurs šnorists nespēj neko jēgsaturīgu (konkuretspējīgu) piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem:

    “Edvīns Šnore: Atklāta vēstule NEPLP priekšsēdētājam Aināram Dimantam”

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/edvins-snore-atklata-vestule-neplp-priekssedetajam-ainaram-dimantam.d?id=44237799#ixzz2txGaF5uy

    0
    -9
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > jmaklakovs 21.02.2014. 13.47

    ——-

    Kā ar globālo banksteru MTG kontrolēto Viasat, kura TV kanāli joprojām rāda kinofilmas par to “šausmīgo” laiku, kad mazā Sanita nevarēja katru dienu dzert Coca-Cola un ēst svaigus banānus? Skatāmies šovakar LNT “Dāvana vientuļai sievietei” (1973). , lai atcerētos:

    Ņe poņimaješ? Ņe ferštēn?

    http://www.youtube.com/watch?v=R8NEaVNJVVA

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > jmaklakovs 21.02.2014. 13.52

    О реакции России просто не знаю. Но если туркмены зарвутся, наши их просто покрошат на кусочки.

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > jmaklakovs 21.02.2014. 19.28

    “Šnorem nedod mieru Turkmenistānas piemērs, kurā Krievijas kanāli jau tika aizliegti.”

    Šķielaci, tev jau patīk lieliskās iespējas krievijas maigajai varai. Sevišķi jau pēc tam, kad Lavrovs izlielījās par krievijas maigās varas ietekmi un tās palielināšanu. Tava laime ir Latvijas ģērbonis uz robežstaba no austrumu puses, pridurok.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > jmaklakovs 21.02.2014. 16.47

    Jā,jūsējie ir bandīti,mēs zinām.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    jmaklakovs > jmaklakovs 21.02.2014. 13.46

    super_e-y-e. Un kādā bija Krievijas reakcija uz šīm Turkmenistanas darbībām? Nekāda!

    +12
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu