IKVD: LU nebija tiesību piešķirt doktora grādu mākslas zinātnē • IR.lv

IKVD: LU nebija tiesību piešķirt doktora grādu mākslas zinātnē

30
LU rektors Mārcis Auziņš. Foto: Evija Trifanova, LETA

LU rektoru Mārci Auziņu par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu nevar sodīt, jo iestājies noilgums

Mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana Latvijas Universitātē (LU) nav bijusi tiesiska, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju.

Dienests akcentē, ka LU ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, vēsta LETA.

“Latvijas Universitāte nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem,” skaidro IKVD. Tāpat LU apvienotās promocijas padomes sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki, lai gan nepieciešami ir pieci, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē.

LU nebija tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. Augstskolas apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti, klāsta kvalitātes dienests.

IKVD ir uzdevis LU izvērtēt apvienotās promocijas padomes mākslas zinātnē izveides un darbības likumību, konkrētām personām izsniegto diplomu tiesiskumu un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un zinātniskās darbības vadības efektivitāti attiecībā uz promocijas procesa norisi mākslas zinātnē, un sagaida atbilstošu rīcību.

Kvalitātes dienests nevarot sākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret LU rektoru Mārci Auziņu par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu, jo kopš pēdējā doktora diploma mākslas zinātnē izsniegšanas ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši un ir iestājies administratīvā pārkāpuma noilgums.

Vienlaikus LU sniegtā informācija un uzrādītie dokumenti liecina, ka apvienotās promocijas padome mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda piešķiršanas procesā, izņemot to, ka tā nebija saņēmusi attiecīgo deleģējumu, faktiski ir piemērojusi Ministru kabineta noteikumos “Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji” noteikto doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtību un kritērijus.

LU rektors sacīja, ka ar dienesta atzinumu nav iepazinies, tādēļ patlaban nevarot komentēt. “Man joprojām ir pārliecība, ka mēs esam darbojušies saskaņā ar likumu,” pauda Auziņš, norādot uz nesakārtotu likumdošanu, par ko, viņaprāt, nebūtu pareizi uzvelt vainu augstskolām. Viņš minēja, ka Latvijā nepastāvot zinātnes nozaru klasifikators, ko būtu nepieciešams ieviest.

Jau vēstīts, ka izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem doktora grādu piešķiršanā LU, uzdeva IKVD to pārbaudīt.

Nodokļu maksātāju biedrība (NMB) izplatīja medijiem paziņojumu, ka tās rīcībā nonākusi informācija, ka ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet arī LU, iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus. Kā vēstot laikrakstos “Latvijas Zinātnes Vēstnesis” un “Latvijas Vēstnesis” publicētie paziņojumi, LU laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neskatoties uz faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas.

Tāpat biedrība klāstīja, ka pēc publiski pieejamās informācijas, mākslas doktora grādus, iespējams, pretlikumīgi saņēmušas Ingrīda Vilkārse, 2008.gada 28.oktobrī aizstāvot promocijas darbu par tēmu “Operas režijas tendences Latvijas Nacionālajā operā (1995-2003)”, un Dita Rietuma, 2012.gada 29.maijā aizstāvot “Latvijas Zinātnes Vēstneša” publikācijā pat nenorādītu promocijas darbu. Savukārt šogad disertāciju mākslas doktora grāda iegūšanai Latvijas Universitātē jau gatavojas aizstāvēt Zane Radzobe par tēmu “Alvja Hermaņa režija: tradīcijas un novatorisms”.

Tāpat vēstīts, ka LU patlaban ir apturējusi 2013.gada pavasarī sākto promocijas procesu un atcēlusi 2013.gadā 17.septembrī paredzēto promocijas darba aizstāvēšanu. IKVD iepriekš norādīja, ka jau pēc pārbaudes sākšanas LU ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot veikt labojumus Studiju virziena akreditācijas lapas pielikumā, lai augstskolai, īstenojot doktora studiju programmu “Filoloģija”, būtu tiesības piešķirt arī mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu.

Kā liecinot šā gada 12.augusta Studiju virziena akreditācijas lapas pielikumā norādītais, LU ir tiesības piešķirt filoloģijas doktora zinātnisko grādu, taču šajā dokumentā nav ietverta informācija par mākslas zinātņu doktora zinātniskā grāda piešķiršanu.

(papildināta ar informāciju raksta beigās)

 

Komentāri (30)

austrisv 24.09.2013. 10.00

Es gan piekrītu, ka, ja likumā ir nosauktas nozares, kurās drīkst attiecīgā augstskola pieškirt doktora grādu, tad vainīga kārtējo reizi, protams, ka nav valdība, bet gan augstskola, kura nezin likumus vai MK noteikumus. Ja vēlējās piešķirt doktora grādu, tad vajadzēja iesniegt likuma grozījumus.
Pilnīgs absurds, ko raksti OT, jo tad jau iznāk, ka katra augstskola, kuras te Latvijā tuvojas jau simtam, sadomās visos savos mācību virzienos pieškirt doktora grādus, kas saaugtu tāpat kā ģenerāļi Latvijas armijā.
Vai tad augstskolām nav jāievēro un jāzin valstī noteiktie likumi?????

+1
0
Atbildēt

0

piziks 24.09.2013. 08.19

Ha-ha, = ļoti divdomīga skaņa: LU nebija tiesību. Ja nav bijis ne plaģiātu, ne citu būtisku pārkāpumu, tad īstais jautājums būtu, “kādēļ LU nebija tiesību piešķirt (..)?” un kas par to atbildīgs?

Šoreiz izskatās, ka slinko birokrātu pārspīlēti lielais daudzums nu jau kavē nopietnas lietas arvien vērienīgāk.

Kad beidzot kāds sāks prasīt valdības un valdības vadītāja atbildību par visām šīm muļķībām, kas pārvēršas reālos kaitējumos ne tikai Latvijas iekšpusē?

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu