Mans piedāvājums demogrāfijas jautājuma risināšanai • IR.lv

Mans piedāvājums demogrāfijas jautājuma risināšanai

51
Foto: Evija Trifanova, LETA
Ilze Viņķele

Par saprātīgu un izsvērtu demogrāfijas politiku, nevis tās nonivelēšanu līdz priekšvēlēšanu saukļiem

Runājot par dzimstības veicināšanas politiku Latvijā, cīņas karstumā mums būtu svarīgi paturēt prātā, ka valsts politikai nevajadzētu būt orientētai tikai uz to, lai pēc iespējas vairāk sieviešu pēc iespējas īsākā laikā piedzemdētu vairāk mazuļu.

Pārdomāta dzimstības veicināšanas politika ir daudz vairāk – tā nozīmē, ka valstij ir jāsniedz palīdzīga roka rūpēs par mazajiem cilvēkiem ne tikai gada vai pusotra garumā, bet līdz pat brīdim, kad mūsu valsts jaunie cilvēki ir gatavi par sevi parūpēties paši.

Citiem vārdiem – mums nevajadzētu pārlieku aizrauties ar vienkāršiem risinājumiem, cerot, ka ar vienu pabalstu varēs pārliecināt jaunās māmiņas laist pasaulē mazuli. Tā vietā būtu jārūpējas, lai atbalsts māmiņām, bērniem un ģimenēm ir ilglaicīgs un sabalansēts.

Pagājušajā gadā valdība pieņēma lēmumu palielināt minimālo māmiņalgu no 50 uz 100 latiem, kas nozīmē, ka aptuveni 40% Latvijas jauno māmiņu, sākot ar šo gadu, pirmos 12 mēnešus saņem divreiz vairāk nekā iepriekš.

Pagājušogad smagās sarunās tapušais tā sauktais “demogrāfijas ultimāts” paredz minimālā vecāku pabalsta palielinājumu arī nākamā gada budžetā līdz 140 latiem un tā izmaksas laiku – no 12 līdz 18 mēnešiem. Tas kopumā izmaksātu 18,5 miljonus latu. Taisnības labad jāatzīst, ka pagājušogad sakaitētā gaisotnē starp budžeta lasījumiem no dažiem politiķiem kategoriskā formā izteiktais ultimāts tika balstīts vairāk uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem par piedāvāto risinājumu ietekmi uz dzimstības pieaugumu.

Patlaban strīda ābols ir par to, vai viena pabalsta apmēra un izmaksas perioda palielinājums, tai skaitā lielo pabalstu saņēmējiem, patiešām ir pats efektīvākais veids, kā izmantot 18,5 miljonus latu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu – dzimstības pieaugumu.

Spriežot pēc OECD datiem un veicot rūpīgu to analīzi, redzam, ka secinājumi būtu gluži pretēji koalīcijas partneru ultimātam. Efektīvākais līdzeklis, kas varētu veicināt dzimstību un vienlaikus ļaut māmiņām pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū, būtu valsts daļēji vai pilnībā apmaksātie pakalpojumi – bērnudārzs vai auklīte, brīvpusdienas skolās, faktiska bezmaksas izglītība u.c., kas nodrošina valsts atbalsta nepārtrauktību visos bērna vecumposmos.

Straujākais dzimstības pieaugums vērojams tieši tajās OECD un ES valstīs, kurās ir augstāka sieviešu nodarbinātība un pietiekams atbalsts visā ģimenes cikla garumā ģimenes un darba sekmīgai apvienošanai.

Galvenais uzsvars tiek likts uz ģimenei pieejamiem atbalsta pakalpojumiem sākot no bērnu pieskatīšanas iespējām līdz elastīgam darba laikam un attālinātajam darbam vecākiem ar maziem bērniem.

Lai to risinātu, Labklājības ministrija (LM) jau spērusi būtisku soli, šogad valdībā panākot, ka ar šā gada 1. septembri katrai ģimene, kuras bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, no valsts saņems līdz 100 latu lielu atbalstu auklītes pakalpojumiem.

Lai to turpinātu risināt, LM piedāvāja un turpina piedāvāt koalīcijas partneriem demogrāfijas paketi, kurā ietvertie risinājumi kombinējami vairākos veidos. Trīs piedāvātie risinājumi ir:

1) Nodrošināt, ka brīvpusdienas skolās ir pieejamas ne tikai 1. un 2. klasē, bet līdz pat 9.klasei. Tas būtu atvieglojums ne tikai topošajām māmiņām, bet ļoti daudziem Latvijas bērnu vecākiem;

2) Ieviest ikgadēju pabalstu vecākiem, mazo cilvēku skolas gaitu sākšanai 30 vai 50 latu apmērā. Tas nozīmētu, ka visu Latvijas skolas bērnu vecāki ik gadu saņemtu atbalstu, lai iegādātu lietas (skolas somu, rakstāmpiederumus, burtnīcas utt.), kas nepieciešamas skolai. Šāds valsts atbalsts ne tikai palīdzētu reālajā dzīvē nodrošināt Satversmē ierakstīto apsolījumu par bezmaksas izglītību, bet arī veicinātu nevienlīdzības jautājuma risināšanu. Patlaban ir vecāki, kas savus bērnus gluži vienkārši nevar atļauties apgādāt ar nepieciešamo skolai, un valsts nedrīkstētu pieļaut, ka bērni no tā cieš;

3) Palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, proti, summu, ko ģimene saņem vienreiz, bērniņam piedzimstot. LM piedāvā par otro un katru nākamo bērnu izmaksāt ģimenēm papildu piemaksu 50 līdz 100 latu apmērā. Praktiski šāds solis nozīmētu pakāpeniski sākt stimulēt to, lai ģimenes pieņem lēmumu laist pasaulē divus un vairāk bērnus, jo, kā demogrāfijas eksperti pareizi ir norādījuši, Latvijas problēma ir tā, ka daudzas ģimenes neizvēlas kļūt par divu, vēl retāk – vairāk bērnu ģimenēm. Vienlaikus šāds solis neietekmētu sieviešu atgriešanos darba tirgū.

Visi trīs soļi kopā iecerēti kā sākums pārdomātai un sabalansētai demogrāfijas politikai. To trūkums, iespējams, ir tas, ka tie nav ietverami vienā skaļā sauklī, ko var daudzkārt atkārtot – to izklāsts un pamatojums prasa laiku un piepūli. Taču saprātīga un izsvērta demogrāfijas politika man ir svarīga un es turpināšu iebilst pret tās nonivelēšanu līdz priekšvēlēšanu saukļiem.

Autore ir labklājības ministre, Vienotība

 

Komentāri (51)

ligakalnina 02.09.2013. 11.44

Viss tas, principā, pareizi, bet, vai normāli, ka Latvijā cilvēki, kuri ir ļoti bagāti, saņem pabalsos simtos un desmitos tūkstošu no socialā budžeta?
“Pabalsts” nozīmē palīdzēt tiem, kam kaut kas pietrīkst, nevis tukšot budžetu, lai “palīdzētuu” tiem, kam nekas netrīkst.
Soc. budžets nav banka, kur tu vari paņemt tik, cik ieliec, tam ir ienākumu izlīdzināšanas funkcijas, ES pieņemts ievērot solidaritātes principu, kad veiksmīgākie atbalsta tos, kas ir mazāk veiksmīgi.
Vairākumā valstu pabalsts ir konstants lielums, un to maksā tikai, ja tam cilvēkam tas ir nepieciešams.
Nesen Somijā noņēma pabalstu sievietei, kura slēpa, ka pārdevusi dzīvokli Maskavā ( viņa ir krieviete), bet, dzīvoja Somijā uz soc. pabalsta, un lika visu saņemto summu atmaksāt, un kas notiek Latvijā, maksājam tūkstošus tiem, kas par to naudu algo auklīti un ceļo, bet, daudziem nepietiek elementārajam, tā saucas atbildīga socialā politika?
Arī par to V vajadzētu domāt, kaut, ne viss no viņas atkarīgs, te mums tādi lieli “latviešu” mīlētāji šantāžas veidā pieprasīja atcelt pabalstu griestus, izmantojot absolūti demagoģiskus argumentus.
Kaut, saprotams, pabalsti nebūt nav galvenais dzimstības veicināšanai, bet, tomēr, svarīgs faktors.

+14
-5
Atbildēt

1

    inesite15 > ligakalnina 02.09.2013. 14.39

    “”Pabalsts” nozīmē palīdzēt tiem, kam kaut kas pietrūkst, nevis tukšot budžetu, lai “palīdzētu” tiem, kam nekā netrūkst.” –
    – Tieši tas ir VIENS NO momentiem, kas raksturo muļķuzemes pārvaldītāju DROŠO LIEKULĪBU – viens no daudzajiem ( kur anekdotiskākie bija ( va ir ) tie depļutratu pabalsti par pildspalvām … un ko tik tur ne vēl ).
    Un tā – desmitos jau gadu tīši – līdz tālāk jau laikam nav, kur, SAMUDŽINĀTĀ grāmatvežu trennēšanas un muļķuzemes pavalstnieku smadzeņpūderēšanas sistema ir tas, ar ko operēt pie šitādu propagandas rakstām- ( un iz OBERKOMISARA D. – KĀ ETALONA ) runājamgabalu multiplicēšanas :P
    ………………………………………………………………..
    – Interesanti būtu dabūt redzēt KAUT VIENU cilvēku no visas tās stipendiētās likumražotāju šņagas, kas VISU TO SAPROT un zin, kā pielietot :P
    Visu KOPĀ, tb .
    Neslikts tvshovinjsh būtu, ja atrastos kaut viens intervētājs, kas iespētu iekš tā ierakties un uzturēt sarunu :) ( par to, ka tāda tvkanāla, kas to palaistu, nebūtu, nav jāšaubās ne brīdi, tā kā tas viss ir puppu mizas, dabiski :) )

    0
    -2
    Atbildēt

    0

buchamona 02.09.2013. 10.59

Bērnu dārzi, brīvpusdienas līdz pat 9 klasei – ok, tas viss ir labi, lai gan, cik es sevi atceros 9 klasē, tad tas bija zem mūsu goda – iet ēst skolas ēdnīcā pusdienas. Ēdām štruntīgu rosolu, bet toties ” kafejnīcā,” tur pat pāri ielai :)

Darat, taisāt vaļā bērnu dārzus, kuri atvērti nodarbībām valsts valodā, un visu pārējo, kas tajā ” demogrāfijas paketē” ir, bet par saukļiem nevajag. Māmiņu pabalsts, tas ir reāls lielums, kurš, pretstatā jūsu “paketei” šobrīd jau strādā, bet par paketēm, droši vien, būtu jāsāk runāt pēc Saeimas vēlēšanām :)

Un nevajag jau arī gluži mūsu jaunos cilvēkus nolikt – proti, naudu uz rokas nedosim, tik un tā nodzers, labāk tad garudā …:)

+11
-6
Atbildēt

7

    andris902 > buchamona 02.09.2013. 12.04

    …Tev taisnība!…bet… tā arī neatradu par “naudas nedošanu uz rokas, lai nenodzer, labāk – graudā”…
    …vai tā bija iebilde tikai – iebildes pēc?…. :)

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    andris902 > buchamona 02.09.2013. 13.37

    ….Tu saki konfrontēšanās?…cik man zināms – piešķirtos 100 latus neviens negrasās noņemt…

    …paanalizēsim situāciju – Tev pamatīgā miglā jānokļūst no (.)A uz (.)B, esi nospraudis iedomāto maršrutu un…uz priekšu!…migla izklīst un izrādās, esi iebraucis purvā…ko darīsi?…stūrgalvīgi turpināsi ceļu pāri purvam vai dosies pa apkārtceļu uz nosprausto mērķi?…domāju, ka purvā gan nebrauksi….tieši tas pats attiecas uz ieciklēšanos ar IIN samazināšanu, tāpat ar nepārdomātu un ultimātu iespaidā pieņemtu pabalstu “izsišanu”….
    …kurš no tā iegūst vairāk?…cik lielai iedzīvotāju daļai LM piedāvātais modelis izrādīsies noderīgāks?…

    …bet, protams, pastāv izvēles iespēja iebraukt purvā, tikai….cik no tā ir izkļuvuši?….

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    andris902 > buchamona 02.09.2013. 16.12

    …par kādiem 100 latiem?….par šiem:

    -“Pagājušajā gadā valdība pieņēma lēmumu palielināt minimālo māmiņalgu no 50 uz 100 latiem, kas nozīmē, ka aptuveni 40% Latvijas jauno māmiņu, sākot ar šo gadu, pirmos 12 mēnešus saņem divreiz vairāk nekā iepriekš.”

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    andris902 > buchamona 02.09.2013. 11.19

    -“Un nevajag jau arī gluži mūsu jaunos cilvēkus nolikt – proti, naudu uz rokas nedosim, tik un tā nodzers, labāk tad garudā ..”
    ————————
    ….kur Tu to LM piedāvājumā saskatīji?….

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > buchamona 02.09.2013. 15.38

    Par kādiem “piešķirtiem” 100 latiem Tu runā? Par tiem, kurus varēšot dabūt auklīte par bērna pieskatīšanu, kura būs atbilstoši piereģistrējusies, nokārtojusi birokrātiskās formalitātes un nodrošinājusi virkni ar lietām, kuras līdz šim nebija?
    Tādas aizdomas, ka tādu auklīšu kuras atbildīs izvirzītajām prasībām būs stipri maz… cik dzirdēts – neesot izdevīgi…

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 02.09.2013. 12.17

    zanE. Var jau būt, ka nesaprotu šī raksta saturu, bet man šķiet raksta mērķis ir pārliecināt publiku par to, ka pabalstos izmaksātos naudas līdzekļus ir saprātīgāk izmantot citādi. Nu, tad jau tas ir tas pats, ko rakstīju, tikai smalkāk pateikts viss:) Neticu, ka ministre, stāstot par savas ministrijas projektiem, runā par tiem kā par papildus pasākumiem, kuri nāktu klāt pie jau minētajiem pabalstiem.

    Es nesaku, ka Viņķeles teiktajā viss ir garām, tikai šis raksts ir uzrakstīts tādā garā, ka citādi kā par mēģinājumu konfrontēties ar nesen pieņemto māmiņu algu izmaksāšanas kārtību uztvert to nevar. Taču konfrontēties nevajag. Vajag reāli lietas darīt. Ja izdodas kaut kas jauns, un ir skaidrs, ka šī jaunā kārtība tiešām strādā, tad jāmaina līdzšinējā, bet līdz tam, lai kaut ko mainītu māmiņu algu sakarā – vēl ir ilgi jādarbojas, tādēļ tieši šobrīd braukt virsū nupat pieņemtajiem pabalstiem, tas nav gudri. Tikai duļķo ūdeni un mazina ticību valstij vispār

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 02.09.2013. 11.32

    … valsts daļēji vai pilnībā apmaksātie pakalpojumi – bērnudārzs vai auklīte, brīvpusdienas skolās….faktiska bezmaksas izglītība u.c., kas nodrošina valsts atbalsta nepārtrauktību visos bērna vecumposmos…+++ šitas te ir ” leijputrija”, kuru diez vai var ietilpināt tajā summā, kuru šobrīd izmaksās pabalstos. Tādā valstī kā Vācijā par bērnu dārzu ir jāmaksā, skolas grāmatas uc ir jāpērk pašam, auklīte pašam ir jāmeklē un alga tai jāmaksā no savas kabatas, tā kā …. kaut ko jau valsts var no tās paketes atmaksāt, apmaiņā pret pabalstiem, droši vien, bet viss tas, par ko runā ministres kundze…., protams, tas viss ir ļooti skaisti :)

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

Līga Lētiņa 02.09.2013. 16.41

viņķele , beidz vienreiz pīpēt!
nu un ko lai dara tajos novados, kur ir jau pusdienas bez maksas?
dubultporcijas? viegli uz cita rēķina devīgai būt.
un pietiks vienreiz tos pabalstus ražot.8, 30, 50, 100. nu nafig personai ar algu virs 1000 vispār kas jāmaksā? noņemiet tos pabalstus, un pārstājiet atņemt no mazām algām . normāli pelnošam nevajag pabalstus. mēs ar saviem četriem normāli tiekam galā, tikai necenšieties nopelnīto atņemt , un tad tēlot labos ar pabalstiem. iztiekam un iztiksim bez.
kā caur pakaļu taisīti tie politiķi Latvijā.

+7
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu