Ķemeru sakārtošanai vajag ap 10 miljonus eiro • IR.lv

Ķemeru sakārtošanai vajag ap 10 miljonus eiro

22
Ķemeru sanatorijas nolaistākajā daļā. Foto: Kaspars Krafts, F64

Pašvaldība FM nosacījumus aizdevuma piešķiršanai sauc par nepamatotiem

Ķemeru sanatorijas sakārtošanai pēc iegādes vajadzīgi ap 10 miljonu eiro ieguldījumi, šodien rakstā ”Miljonid dūņās” vēsta žurnāls Ir. Līdz ar Jūrmalas domi interesi par objektu izrādījuši 17 investori, divi Ķemerus apmeklējuši.

Labākā stāvoklī ir sanatorijas galvenā ēkā, tā sauktais ”Baltais kuģis”, ko kārtīgi pieskata apsardze. Arī te ir tikai daži paraugam labi iekārtoti viesnīcas numuri, bet lielākajā daļa telpu remonts pēc ”Ominasis Latvia” darba pārtraukšanas ir pusratā. Kūrorta poliklīnikā blakus sanatorijai vairs nav, ko zagt. Dzeltenais komplekss apvieno 19.gadsimtā celto koka vannu ēku, kas nodega pagājušajā vasarā, 1924.gadā uzcelto dūņu dziedniecības māju, kas stāv pamesta ar aiznaglotiem logiem, un jaunu katlumāju, kura «iztīrīta» un vairs nav darbināma. Par kādreiz tik pieprasītajām sērūdeņu un dūņu peldēm te liecina tikai apkvēpušas flīzes gruvešos, apraksta Ir.

Jau vēstīts, ka Jūrmalas dome saņēmusi Finanšu ministrijas atļauju ņemt no Valsts kases teju 4,7 miljonu latu aizdevumu, lai iegādātos sanatoriju. Taču sanatorijas atvēršanai ar to nepietiks. Ticami aprēķini nav veikti, bet ”Ominasis” maksātnespējas administrators Ainars Kreics min, ka papildus var būt nepieciešami aptuveni 10 miljoni eiro. «Būtībā tā ir viena liela jaunbūve. Pieņemu, ka liela daļa sabiedrības to nezina un domā – sanatorija, slēdzam durvis vaļā, vedam iekšā cilvēkus, bet patiesībā tur vēl ir ļoti daudz jāinvestē, lai ēku nodotu ekspluatācijā.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) interesi par kompleksa iegādi izrādījuši 17 investori, bet divi bija personīgi vērsušies pie administratora. Uz Ķemeriem bija atbraukušas vairākas delegācijas no Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas, izstaigāja būves, nopētīja apkārtnes graustus, kas ir ”Ominasis” māsasfirmu īpašums un pašlaik netiek tirgoti. Ārpus pārdodamā īpašuma nodegušās kūrortpoliklīnikas zonā palicis minerālūdeņu dziļurbums, kas pieder citam arābu investoru grupas uzņēmumam. Bez urbuma Ķemeru sanatorija kļūst mazāk pievilcīga, apliecina vairāki aptaujātie.

Jūrmalas domes vadītājs Gatis Truksnis iebildis, ka FM nosacījumi aizdevuma piešķiršanai ir nepamatoti, jo neattiecas uz pašvaldību, vēsta aģentūra LETA. Viņaprāt, pienākums novērst objekta apgrūtinājumus ir maksātnespējas administratora kompetencē, savukārt novērtēt ar sanatorijas pārņemšanu saistītos riskus vajadzētu valstij.

Jau vēstīts, ka sanatorijas pārdošanu bez izsoles apstrīdējuši ”Ominasis” mirušā īpašnieka Saleha Al Hamdi mantojuma aizgādņa advokāti. Mantinieku pārstāvis vēlas no sanatorijas pārdošanas atgūt 6,2 miljonus latu.

Komentāri (22)

inara_baumane_la_lv 15.08.2013. 18.09

10 mio?
tad jāpērk!

0
0
Atbildēt

0

oktaavs 15.08.2013. 14.01

Sanatorijai vajag dūņas, minerālūdeņus un skaistu, sakoptu vidi vismaz 10 km radiusā. Citādi tā ir betona būda meža vidū. Tādu kādam vajag ? Protams – īstais objekts naudas atmazgātājiem, par kuru beigās atkal maksās valsts.
Mēs to mākam, jo esam tuvāk nekā Šveice.

0
-1
Atbildēt

0

austrisv 15.08.2013. 09.59

Ja jau interesi izraisījuši tik daudz tā saucamie investori, tad to sanatoriju vajadzētu tiem arī atdot izsoles kārtībā. Nav ko dot pašvaldībai, ja tai pašai savas naudas nav, kā tas ir Truksnim. Pats taču atlaida visiem jūrmalniekiem nekustāmā īpašuma nodokli, kuru gan vajadzēja maksāt tiem, kam ir tās milzu villas.
Ka tik atkal nesanāk ar valsts naudu kā Liepājas metalurga gadījumā.
Sākumā Truksnis prasīja mazāk, ja nemaldos_ vien ap 4 milj Ls, bet nu jau 10 milj EUR. Tad, kad darbi būs sākušies, gan jau vajadzēs vēl vismaz 10 milj EUr, it seviški, ja šo objektu renovēs Skonto Rāvis.
Lai labāk pārdod privātajiem, kuri arī lai riskē, ja tā vēlas.

+1
-2
Atbildēt

1

    lebronj2356 > austrisv 15.08.2013. 15.52

    “privātie” ir daudz ko sakārtojuši Latvijā, bet vispirmāmkārtām savas kabatas….savukārt Ķemerus kārtoja veselus 20 gadus, jo acīmredzot momenta žūksni tur izplēst nevarēja ! Ir bedzot ļoti skaidri jāapzinās un jānodefinē ko var un ko nevar dot “privātajiem” – jo, ja viss būtu pakārtots komersantiem, jau sen nebūtu ne kultūras(tās kura nenes peļņu), ne arī daudz kā cita, bet maksātu siltums, ūdens u.c. vitāli nepieciešamas lietas gan veselas 9 noplēstas ādas ! Komercdarbība ir laba lieta īstajā vietā, savukārt dažās jomās tā nes vien postu, tā kā jābeidz ir vienreiz privātā glorificēšana, kas ievilkusies vēl no 90jiem !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu