Ja VSAA un NVA darbiniekus nesadzirdēs, protesta akcijas turpināsies • IR.lv

Ja VSAA un NVA darbiniekus nesadzirdēs, protesta akcijas turpināsies

10
Paziņojums par akciju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas VSAA nodaļā. Foto: Dairis Anučins
Dairis Anučins

Piektdien, protestējot pret zemajām algām, badojās šo valsts iestāžu darbinieki, prasot taisnīgu attieksmi

„Šeit nevar strādāt bez augstākās izglītības, pie mums nāk dažādi cilvēki, tajā skaitā arī fiziski un garīgi slimi, bet darbinieka alga pirmajos darba gados ir 300 latu uz papīra,” tā situāciju ar darbinieku atalgojumu raksturoja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Vidzemes nodaļas inspektore un arodkomitejas priekšsēdētāja Ināra Sniķere.

Protestējot pret nevienlīdzīgo atalgojumu sistēmu valsts iestādēs, zemajām darbinieku algām un sociālo garantiju neesamību, piektdien VSAA un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki rīkoja badošanās protesta akciju, kuras iniciators ir Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (LVIPUFDA).

LVIPUFDA 9. janvārī premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) adresētajā vēstulē norāda uz nevienlīdzību valsts iestāžu darbinieku atalgojumu sistēmā. Īpaša uzmanība vērsta uz Labklājības ministrijas padotībā esošajām VSAA un NVA, kur darbinieku atalgojuma līmenis, salīdzinot ar citu ministriju pakļautībā esošajām valsts iestādēm, ir viszemākais, turklāt darbinieki nesaņem pat minimālas sociālās garantijas. Kā ir.lv noskaidroja NVA, vidējais budžeta darbinieka atalgojums iestādē ir ap 310 latiem pēc nodokļu nomaksas.

„Bagātākās iestādes var atļauties piesaistīt un motivēt labākus darbiniekus, taču nabagākām tiek liegtas pat minimālas darbinieku atbalstīšanas iespējas,” teikts vēstulē.

Finanšu ministrijas atbildes vēstulē norādīts, ka abām LM pakļautībā esošajām iestādēm 2013. gadā atlīdzībām ir piešķirti lielāki līdzekļi, līdz ar to jau ir sākta nevienlīdzīgo atalgojumu problēmas risināšana. Finanšu ministrija norāda, ka turpmāka rīcība valsts iestāžu darbinieku atalgojumu un sociālo garantiju izlīdzināšanai tikšot veikta pakāpeniski, balstoties uz valsts budžeta likumprojektu 2014.-2016. gadam.

Arī Labklājības ministrijas pārstāve Marta Krivade portālam ir.lv teica, ka atalgojumu sistēmas problēmas plānots risināt kompleksi, veidojot vienotu atalgojuma sistēmu visās valsts pārvaldes iestādēs. Pašreizējās problēmas atalgojumu sistēmā esot saistītas ar nevienmērīgo budžeta līdzekļu sadalījumu starp ministrijām.

„Visām valsts pārvaldes aģentūrām atalgojumu regulē likums, bet piešķirtā budžeta atšķirību dēļ pastāv atšķirības atalgojuma līmenī dažādās valsts iestādēs,” teica Krivade. „Ja problēmas netiks risinātas kompleksi, VSAA un NVA darbiniekiem sekos citas institūcijas, kas pakļautas citām ministrijām, – policisti, skolotāji, ārsti… Tādēļ jautājumu ir jārisina nevis atsevišķi pa katru ministriju, bet ieviešot vienotu atalgojumu sistēmu.”

Kādā veidā tiks plānots ministriju un to pakļautībā esošo iestāžu budžets pēc izmaiņām atalgojumu sistēmā, pašlaik precīzi neesot zināms.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norādīja, ka pašlaik galvenā VSAA prasība ir minimālu sociālo garantiju piešķiršana tiem darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem.

„Savas iekšējās iespējas esam izsmēluši, šobrīd vienīgais risinājums ir papildu finansējums, kas būtu nepieciešams piemaksām par saslimušu darbinieku aizvietošanu, kā arī veselības apdrošināšanai. Citās iestādēs tāda ir. Es uzskatu, ka mūsu gadījumā, kad ikdienā strādājam ar cilvēkiem, šāda prasība ir pamatota,” sacīja Šmitiņa.

VSAA direktore arī uzsvēra, ka „neviens neprasa visu problēmas risinājumu jau uzreiz rītdien”, bet protesta akcija ir veids, kā aicināt atbildīgās amatpersonas pievērsties nevienlīdzīgo atalgojumu problēmai un sagaidīt konkrētus piedāvājumus tās risinājumam.

„Turpināsim meklēt risinājumus problēmai. Ja saņemsim patiešām taisnīgus apsolījumus, ka situācija tiks risināta, tad esam gatavi kādu laiku pagaidīt,” norādīja Šmitiņa.

Kā atzina LVIPUFDA priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons, Finanšu ministrijas sniegtā atbilde uz arodbiedrības vēstuli ir formāla un tajā netiek piedāvāts neviens konkrēts problēmas risinājums. Arodbiedrība apsver iespējas rīkot arī plašākas protesta akcijas, ja netiks meklēti problēmas risinājumi.

„Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Jaungada uzrunā solīja mazināt nevienlīdzību Latvijā, kas, kā var spriest no saņemtās atbildes, ir tikai solījumi, kurus Finanšu ministrija plāno risināt labākajā gadījumā tikai 2016.gadā,” norādīja Jirgensons.

Savukārt VSAA Vidzemes nodaļas vadītāja Jeļena Zborovska norādīja, ka zemā atalgojuma dēļ rodas problēmas arī ar jaunu darbinieku piesaistīšanu un noturēšanu darbā.

„Visi smejas un saka, ka ierēdņi daudz pelna, bet kauns teikt, kādas pie mums iestādē ir algas!” teica Zborovska. „Pusgadu atpakaļ pieņēmām jaunu darbinieci, kura tagad atrada jaunu darbavietu citā valsts iestādē. Tur gan atalgojums, gan garantijas ir lielākas.”

Plānots, ka tuvākajā laikā notiks VSAA un NVA darbinieku tikšanās ar Ministru kabineta pārstāvjiem, lai pārrunātu esošās problēmas un apspriestu iespējamos risinājumus.

 

Komentāri (10)

janis17 23.02.2013. 13.21

Varai un sabiedrībai kopumā jāmaina attieksme pret atalgojumu PAR DARBU!!!
Jau teicu, ka esam raduši saņemt grašus un sabiedrībā ir viedoklis, ka tas ir normāli. Ka normāli ir medmāsai, vijoļniecei, strādniekam, utt. pelnīt grašus – vai tas saistīts ar sabiedrības zemo pašvērtējumu kopumā?
Valstij jāsāk pirmajai atalgot savus darbiniekus ar CILVĒKA CIENĪGU ALGU!
Ja kāds domā, ka valstij tam nav naudas – rūgti maldās. Nauda ir tikai to vajag pareizi pārdalīt. Šī investīcija atgriezīsies, kā lielāki nodokļu ieņēmumi. Tad nebūs jānovēro situācija, ka cilvēki negrib strādāt. Protams, par šo atalgojumu, kas pat neļauj samaksātg par siltumu mājoklī strādāt ir pazemojoši!

+4
-2
Atbildēt

6

    ligakalnina > janis17 23.02.2013. 15.28

    Varu tikai piekrist.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > janis17 23.02.2013. 16.42

    Atvaino, bet, kādā veidā tad tu izmērīsi soc. apdrošināšanas ag. strādājošo cilvēku produktivitāti?
    šie cilvēki reāli strādā, atšķirībā no daudziem ierēdņiem vai dažādu citu aģentūru darboņiem.
    Ierēdņi, vispār, arī ir dažādi, un ne visi ir liekēži.
    Un cilvēkiem, kuri strādā, jāsaņem, vismaz, alga, par kuru var izdzīvot, par šo diezin vai var kaut cik normāli, un kādas tiem būs pensijas, kā viņi dzīvos tālāk?
    Un par to “naudas ir tik cik ir” – naudas pietiktu, ja tikai to izlietotu kaut cik adekvāti, nevis dažādiem projektiem, kuru lietderība ir stipri apšaubāma, mums katrā ministrijā VK pie katras pārbaudes atrod nelikumīgi un nelietderīgi iztērētus miljonus, un gailis pakaļ nedzied.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > janis17 23.02.2013. 17.34

    Irēdņu armija Latvijā ir vismaz divkārt “sagudrota” uz 1,8 milj. iedzīvotāju. Viņi ražo papīru kalnus un sūta klientu no viena pie otra. Neviens neko būtisku paskaidrot nevar, jo visi pilda instrukcijas roāna “Rīga” biezumā un iegūst bezjēdzīgu rezultātu. Ar visu izspīlēto likumību reāli ierēdņu “gudrības” nodrošinājumā notiek nelikumības. Pirmkārt jau mākslā pierādīt savas eksistences nepieciešamību.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > janis17 23.02.2013. 18.24

    Tā tas ir, lielos vilcienos, ierēdņu ir par daudz, un Latvijas valsts tiem tērē artī pārāk daudz, bet, kāda ir izeja?
    Konkrētie cilvēki, kas tur strādā, jau nav pie tā vainīgi.
    Tad, varbūt, vajadzētu nevis maksāt tādas algas, bet gan samazināt strādājošo skaitu, un atlikušajiem maksāt normālas algas, nodrošināt tiem pārkvalifkāciju, utt.
    Kaut, no otras puses, kas ir labāks – ja puse ierēdņu aizbrauks uz Īriju, vai, strādās tepat, un maksās sociālo nodokli, pildot Latvijas sociālo budžetu?
    Varbūt, labāk, lai no tā pamatbudžeta, tomēr, finansē tās papildus darbavietas, un tas pamatbudžets, tādā veidā, daļēji papildina soc. budžetu, ar ko mums vislielākās problēmas?
    Cik zinu ASV, speciāli uztur darbavietas sab. sektorā dažādām minoritātēm, lai samazinātu bezdarbu, jo bezdarbs ir lielāks ļaunums, nekā papildus tēriņi no budžeta, vai bezdarbnieku pabalsti, kas, ilgstošā perspektīvā, degradē sabiedrību.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 23.02.2013. 21.19

    Lielā mērā ierēdņu skaits ir SEKAS to mazajām algām, jo gadiem valsts pārvalde nespēj piesaistīt konkurētspējīgus prātus. Tāpēc, lai paveiktu darbu X, vajag daudz vairāk cilvēku. Realitātē ministrijās strādā studenti, kas pēc tam, kad kaut ko ir iemācījušies pāriet darbā uz banku, privātfirmu utt., atstājot savu vietu jaunajiem.
    Tā tas viss iet pa apli un kopš 93. gada runājam par mazu un labi apmaksātu valsts pārvaldi. Kādreiz tika slēgti vadības līgumi, lai noturētu vismaz departamentu direktorus un to vietniekus, lai nodrošinātu ka šajā kadru mainības karuselī vismaz kāds zina, kas notiek un kas jādara, bet tad to atcēla, vietā neko nepiedāvājot.
    Kāpēc mums ir tupi policisti?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > janis17 23.02.2013. 16.12

    > aivarsk Man patīk ļautiņi, kuri uzskata, ka nauda birst no kokiem valdības parkā. Valdība ir vainīga, ka nevīžo to savākt un izmaksāt valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu darbības produktivitātes. Un vispār, naudas daudzumam ar produktivitāti nav nekāda sakara. Vienkārši: es esmu npiedzimis un dzīvoju, tātad man pienākas cilvēka cienīga summa, neatkarīgi no manas uzvedības. Kaut kāds neokomunisma murgs: “pareizi pardalīt”! Kas ir pareizi? Mazam kāmītim ar lieliem vaigiem vai zirgam, ko pātago jātnieks? Ir jābūt no augšējā plaukta nokritušam, lai nepamanītu, ka gadu tūkstošos šis jautājums nerisinās.

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

ligakalnina 23.02.2013. 12.45

300 uz papīra valsts iestādē – tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem.
Jāatbalsta protestētāji.
Cik noprotam, visas runas par vienotu atalgojuma sistēmu izkūpējušas, un atkal ir milzīgas atšķirības darba samaksā, un tie, kas dara reālo ikdienas darbu, atkal saņem mazāk par visiem.

+3
-1
Atbildēt

0

Þanis Bezmers 23.02.2013. 16.01

Kā nu nesadzirdēs!
http://english.ruvr.ru/2013_02_22/In-Latvia-1-500-civil-servants-go-on-hunger-strike-to-protest-low-salaries/
In Latvia, 1,500 civil servants go on hunger strike to protest low salaries
http://rbctv.rbc.ru/archive/main_news/562949985834420.shtml
В Латвии полторы тысячи госслужащих объявили голодовку
http://news.mail.ru/politics/12097404/
В Латвии чиновники объявили голодовку
http://lenta.ru/news/2013/02/21/hunger/
Полторы тысячи латвийских чиновников анонсировали голодовку
Подробности: http://регнум.рф/news/fd-abroad/latvia/1628795.html#ixzz2LjJnzJEv
Полторы тысячи латвийских чиновников проводят голодовку на рабочих местах
http://www.newsfiber.com/p/s/h?v=EEAs0%2Bjfg32Y%3D+c1v4uJmYq0w%3D
Чиновники Латвии решили провести предупредительную голодовку
http://glavnoe.ua/news/n126977
Чиновники Латвии устроят голодовку
http://vazhno.ru/world/2898-chinovniki-latvii-ustroyat-golodovku.html
В Латвии чиновники объявили голодовку
http://rss.novostimira.com/n_4129310.html
Saskaņas Jānis berzē rokas: “mēs atrisināsim jūsu problēmas!”

0
-2
Atbildēt

1

    janis17 > Þanis Bezmers 25.02.2013. 09.25

    Streiko gan Amerikā, gan Šveicē. Tikai padumjo armijā asfaltu zieķēja ar zābaksmēru un zāli krāsoja ar zaļo krāsu, lai izskatās smukāk!
    Problēma ir un tā ir jārisina, nevis jāizliekas, ka tās nav…

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu