Viņķele: Sociālie pabalsti ir voluntāri noteikta summa • IR.lv

Viņķele: Sociālie pabalsti ir voluntāri noteikta summa

47
Labklājības ministre Ilze Viņķele. Foto: Rūta Kalmuka, F64

Ministre intervijā atzīst, ka Latvijā gandrīz neviens sociālās palīdzības pabalsts nav pamatots aprēķinos

Gandrīz neviens sociālās palīdzības pabalsts Latvijā neesot pamatots aprēķinos, jo tā ir voluntāri noteikta summa, kuras lielumu lielākoties ir noteicis princips – “cik varam atļauties”, intervijā laikrakstam “Diena” atzīst labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība).

Intervijā ministre, runājot par garantēto minimālo ienākumu (GMI), stāstīja, ka Eiropas Komisijai ir bažas, vai atsevišķas Latvijas pašvaldības aiz savas nabadzības spēs izmaksāt GMI pabalstu.

“Gribu teikt, ka šādām bažām nav pamata – ir pietiekoši precīzs mehānisms, kā palīdzēt šādos gadījumos, proti, ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Cits jautājums ir par GMI summas lielumu,” saka ministre.

Tomēr viņa uzreiz atzīst, ka gandrīz neviens sociālās palīdzības pabalsts Latvijā nav pamatots aprēķinos. Tā ir voluntāri noteikta summa, kuras lielumu lielākoties ir noteicis princips “cik varam atļauties”.

Savukārt piedāvājot GMI lielumu 35 lati mēnesī, Latvija vadījās pēc Pasaules Bankas aprēķiniem par to, kas ir absolūtās nabadzības slieksnis mūsu reģionā, ņemot vērā klimatiskos apstākļus utt.

“Jā, tas ir ļoti maz. Labklājības ministrija mēģināja pārliecināt kolēģus valdībā, ka GMI apmēram vajadzētu palikt krīzes laika līmenī, jo arī pēckrīzes periods ir ļoti sarežģīts. Bet bija divas izvēles: vai nu valsts pilnībā pārņem GMI, vai arī pašvaldībām ir brīvas rokas GMI lieluma noteikšanā, un pēdējā gadījumā gan es saskatīju riskus. Attiecīgi GMI pazemināšana, bet summas nofiksēšana bija kompromiss,” rezumē Viņķele.

Viņķele arī savulaik iebilda pret veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) ieceri sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un cenu ar nodokļu nomaksu. Intervijā Viņķele norāda, ka tas ir viņas personīgais viedoklis – veselības aprūpe nav tas lauks, kur izcīnīt kauju ar ēnu ekonomiku. “Tā ir VID, policijas kompetence. Arī tāda autoritāte kā jurists Egils Levits savā atzinumā – vērtējot šo ieceri Satversmes kontekstā – saka, ka (es mazliet vienkāršošu) kolektīva sodīšana, balstoties uz aizdomām, ka kāds nemaksā nodokļus, ir nepieņemama,” teic labklājības ministre.

Kā risinājumu viņa iesaka – “vai nu mēs likmi nosakām augstāku, vai arī turpinām nozari finansēt no budžeta, vienlaicīgi veicot nozares pārvaldes sistēmu”. Viņķele teic, ka beidzot ir jānosaka veselības pakalpojumu “grozs” – ko īsti valsts var atļauties. “Kamēr tas nebūs izdarīts, neviena finansējuma sistēmas maiņa nelīdzēs – mēs nevarēsim pateikt, cik tad īsti mums to naudu vajag,” saka Viņķele.

 

Komentāri (47)

Egitazz 31.01.2013. 09.16

Gribu teikt, ka šādām bažām nav pamata – ir pietiekoši precīzs mehānisms, kā palīdzēt šādos gadījumos, proti, ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds.
=========
nu jā, eleganti- lai pašvaldības pēc tam pašas plēšas savā starpā, kurš kura naudu tērē, mēs jau nipričem.

Ministre droši vien nezina, ka precīzi atkārto tik “mīļotā” Putina taktiku – daļu no izdevumiem pārlikt vietējo varu, pēc tam ja pavisam švaki tai vietējai varai, piešķirot kādu naudiņu un paziņojot “nu redziet, centrs ir labs, palīdz”

+2
-1
Atbildēt

0

silvija_vitina 31.01.2013. 14.25

Pabalsti jau sen vairs nepilda savu pamatfunkciju (ja vispār kādreiz ir pildījuši) – palīdzēt ĪSTERMIŅĀ grūtībās nonākušai personai tikt ārā no šīm grūtībām.

personīgi zinu gadījumus, ka persona, kurai “pirms 100 gadiem” piešķirts maznodrošinātā statuss, strādā, nopelna LABU algu un lūdzas, lai darbadevējs, dievs pasarg, nenoformē oficiāli. Tātad, pie tās labās algas var pieskaitīt Gmi, plus komunālo maksājumu atlaides plus vēl visādas sīkas privilēģijas. Turklāt, ja vairs negribas strādāt, viegli var pacelt cepuri un aiziet, jo minimālās garantijas jau nekur nav pazudušas.

Komiski ir tas, ka šai personai ir problēmas – kā notērēt. Dzivoklis ir svinarņiks (kā jau pienākas maznodrošinātajam, kam nav naudas), remontēt nedrīkst, pirkt neko puslīdz vērtīgu nedrīks (jo “sociālie” nāk pārbaudīt dzīves apstākļus). Kas atliek? Atliek naudu konvertēt alkoholā! Un tā tas riņķa dancis turpinās. Faktiski, GMI devēju kontroles iespējas ir tik niecīgas, ka šādus viltus maznodrošinātos nav iespējams izķert. Savukārt, patiešām grūtībās nonākušajiem šāds GMI ir kā vistai smilšu grauds.

0
0
Atbildēt

0

ligakalnina 31.01.2013. 09.12

Igaunija samērojama ar Latviju pēc visiem parametriem, vai tad kāds, vispār, bija aizbraucis uz to Igauniju un paskatījies, kāda tur ir ves. aizsardzības organizācija, pēc tam, kad Dombrovskis lika to izdarīt, vai mūsu ministriem un ierēdņiem interesē “pieredzes apmaiņas” tikai Kiprās, Maltās, un Brazīlijās?
Vesel. ministrs saka vienu, labkl. ministrs saka ko citu, turpinam izgudrot velosipēdu, pie kam katrs izgudro savu tā daļu, un kopainu neredz, bet, veselības pakalpojumi kļūst ar katru gadu nepieejamāki un dārgāki, arī ierindas ārstiem ir lielas pretenzijas, un tas pēc visu mazo slimnīcu slēgšanām un citām “reformām”
Un VIņķelei vajadzētu ruināt nevis par to, cik valsts var atļauties, bet, par to, ka par tiem 3% no IKP, klas mums iet medicīnai, kad pat Igaunijā un Lietuvā kaut kur pusotras reizes vairāk, ES vidēji kaut kur 6%, ir valstis, kur 14%, ar zemāko ES rādītāju, 3%, valsts nevar atļauties vispār neko, ja tā, tad jāievieš kāds obligāts apdroš. modelis, kā Igaunijā un daudz kur citur.
Un Viņķelei, beidzot, būtu jābeidz tēlot Finanšu ministrs, kura uzdevums ir taupīt naudu, bet, jāmēģina atcerēties, ka viņa ir Labklājības ministrs, kura uzdevums ir cīnīties par cilvēku labklājību.
Vispār, dažu mūsu ierēdņu un ministru nekompetence un nespēja kaut cik koordinēt savu darbu, vēl arvien nebeidz pārsteigt, kau, būtu tā ka laiks pierast.

+1
-1
Atbildēt

2

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu