Tiesa apķīlā mantu vairākiem bijušajiem “Kuģniecības” padomes locekļiem

Viena no viņiem – Olga Pētersone – joprojām ir padomes locekle, tajā pārstāvot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras intereses

Vairāku bijušo a/s “Latvijas kuģniecība” padomes locekļu – Olgas Pētersones, Kārļa Boldiševiča, Ulda Pumpura un Mika Ekbauma – manta apķīlāta, tā nodrošinot prasību, kas celta tiesā. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, liecina “Latvijas kuģniecības” paziņojums “NASDAQ OMX Riga”.

Pret viņiem un vēl citiem bijušajiem “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem uzņēmums “Latvijas kuģniecība” Rīgas apgabaltiesā cēla prasību par nepamatoti izmaksāto naudas līdzekļu atprasījumu 2,56 miljonu latu apmērā, ziņo LETA.

Nodrošinot prasību daļā pret Pētersoni, tiesa pieņēmusi lēmumu apķīlāt nekustamo īpašumu ar prasības nodrošinājuma summu līdz 187 161 latam. Pētersone joprojām ir “Latvijas kuģniecības” padomes locekle, pārstāvot uzņēmumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kam pieder 10% akciju, intereses.

Nodrošinot prasību daļā pret Boldiševicu, tiesa pieņēmusi lēmumu apķīlāt vairākus nekustamos īpašumus, kā arī viņam piederošo kustamo mantu un visus tos maksājumus, kuri viņam pienākas no trešajām pusēm – par kopējo prasības nodrošinājuma summu līdz 175 714 latu.

Nodrošinot prasību daļā pret Pumpuru, tiesa pieņēmusi lēmumu apķīlāt nekustamo īpašumu, kā arī viņam piederošās kapitāla daļas un akcijas sešos uzņēmumos par kopējo nodrošinājuma summu līdz 319 791 latam.

Nodrošinot prasību daļā pret Ekbaumu, tiesa pieņēmusi lēmumu apķīlāt viņam piederošās kapitāla daļas vienā uzņēmumā, kā arī viņam piederošo kustamo mantu un visus tos maksājumus, kuri viņam pienākas no trešajām pusēm – par kopējo nodrošinājuma summu līdz 167 750 latiem.

Paziņojumā teikts, ka apgabaltiesas lēmums izpildāms nekavējoties un nav pārsūdzams. Lēmums pieņemts 28.oktobrī.

AS “Latvijas kuģniecība” kopumā ir cēlusi četras prasības pret 12 bijušajiem uzņēmuma padomes locekļiem par kopējo summu 12,84 miljoni latu.

Jau ziņots, ka oktobra beigās Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta nolēmusi atcelt Rīgas apgabaltiesas lēmumu par atteikšanos piemērot nodrošinājumu AS “Latvijas kuģniecība” (LK) celtajā prasībā pret 15 bijušajiem un esošajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem, prasot piedzīt no viņiem kopumā 9,88 miljonus latu lielu zaudējumu atlīdzību.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, izskatot LK blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 27.maija lēmumu, ar kuru noraidīts LK pieteikums par prasības nodrošināšanu, AT Civillietu tiesu palāta Rīgas apgabaltiesas lēmumu atcēlusi pilnībā un jautājumu nodevusi jaunai izskatīšanai tajā pašā tiesā.

LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir bijušie LK valdes locekļi Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK padomes locekļi Māris Gailis, Boldiševics, Guntis Ločmelis, Pumpurs, Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Pēc Latvijas tiesu portāla datiem, prasību Rīgas apgabaltiesā LK iesniegusi šā gada martā. Tiesnese Inese Grauda to pieņēmusi izskatīšanai. Tiesas sēde šajā lietā paredzēta 2012.gada 25.aprīlī.

Pētersone iepriekš biznesa portālam “Nozare.lv” prasību nevēlējās komentēt, savukārt Gailis jau iepriekš norādīja, ka “mēs uzņēmumu pārvaldījām tik labi, cik varējām”.

“Mūsu laikā kuģošanas nozarē iesākās pamatīga krīze, kas loģiskā kārtā radīja zaudējumus. Diemžēl iekūlos nepatīkamā situācijā, jo jau iepriekšējā valde un padome tika vainota krāpnieciskos darījumos. Loģiski, ka, viņiem pārņemot varu, dabūjām precīzi tos pašus pārmetumus atpakaļ. Esam vai neesam vainīgi, to pateiks tiesa, bet visi pārmetumi šķiet pupu mizas,” uzsvēra Gailis.

Viņš skaidroja, ka jaunie akcionāri liekot atmaksāt algas, jo “mēs paši tās esot sev noteikuši, taču tās ir pilnīgas muļķības, jo nomainījām iepriekšējo padomi, kurai bija tāda pati alga plus piemaksas”. Procesa laikā esot mēģināts uzlikt iepriekšējās LK vadības locekļu mantai arestu, bet pirmajā instancē šo lūgumu noraidīja. “Katrā ziņā nevaru iedomāties, kā viņi varētu uzvarēt,” sacīja Gailis.

Akcionāri janvārī nolēma arī celt prasību pret LK bijušajiem valdes locekļiem Sarmuli, Linužu, Veckāganu par LK 2009. un 2010.gadā nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī celt prasību pret LK padomes locekļiem Gaili, Boldiševicu, Ločmeli, Pumpuru, Pētersoni, Solomatinu, Sormuli, Staņēviču, Vilcmeieru, Zālīti, Ekbaumu un Koškulu par LK 2009. un 2010.gadā nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos. Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita.