Baumas un viltojumi

Vai Drošības policija ignorē ziņu, kas var ietekmēt valsts finanses

Vasaras laiskums, vai? Drošības policija (DP) faktiski atstājusi bez ievērības faktu, ka Latvijas publiskajā telpā parādījusies informācija, kas varētu ietekmēt valsts finansu stāvokli. Runa ir par ziņu aģentūras LETA rīcībā nonākušo vēstuli, kuru esot parakstījis Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) prezidents. Vēstule esot adresēta kādam Latvijas politiķim un satur ieteikumu padomāt par lata “minidevalvāciju”.

Pavisam drīz nāca skaidrs, ka vēstule ir rupjš viltojums. To apliecināja SVF pārstāvniecība Latvijā. Fonda nostāja nav mainījusies, tas atbalsta Latvijas valdības ekonomisko programmu – lata kursa saglabāšanu ar perspektīvu pievienoties eiro zonai.

Dīvaina ir aģentūras LETA pozīcija – zinot, ka lasītājiem iebarots viltojums, tā nav griezusies tiesībsargājošās institūcijās, lai tās atrastu un un sauktu pie atbildības bīstamu melu izplatītājus. Protams, visiem vēl svaigā atmiņā Neo epopeja un tiesiski apšaubāmā kratīšana LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Informācijas sniedzēju aizsardzības problēma ir viena lieta – Neo noplūdinātā informācija atbilda patiesībai. SVF “vadītāja vēstule” ir kaut kas principiāli atšķirīgs, un to nu kolēģiem vajadzēja prast saskatīt. Informācijas noplūdināšana un apzināta melu “palaišana tautās” ne tuvu nav viens un tas pats. Ir par ko pabrīnīties, jo pastāv taču tāds jēdziens kā žurnālista atbildība.

Tomēr krietni vairāk pārsteidz DP rīcība, pareizāk sakot, rīcības izpalikšana. Likums nosaka, ka DP nav obligāti jāsagaida iesniegums (šajā gadījumā no LETA), tās pienākums ir reaģēt arī uz publiskajā telpā izskanējušu nopietnu informāciju. Varbūt DP neuzskata, ka starptautiskas institūcijas vadītāja viltotas “vēstules” izplatīšana tāda pablēņošnās vien ir? Skaidrību nevieš arī DP mājas lapa: viltojums nonāca apritē maija nogalē,bet pēdējais ieraksts mājas lapas aktualitāšu sadaļā datēts ar maija vidu. Paliek neatbildēts – kāpēc nereaģē?

Spriežot pēc brīvi pieejamas informācijas, vēstuli esot parakstījis SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns. Ja pati vēstule ir viltojums, arī paraksts, dabiski, nevar būt īsts. Kaut kam taču Latvijas likumos vajadzētu būt par parakstu viltošanu.

Pati iecere gan izskatās diezgan vientiesīga: Štrauss-Kāns atrakstījis kādam Latvijas politiķim. Vēstulē, precīzāk, kopijā, kas ir LETA, adresāts aizķēpāts. Aizkrāsoti teksti bija kriminālistu problēma pirms divsimt gadiem.

Nav redzams pamats, taču “pīles” palaidēji, šķiet, cerējuši, ka vēstules kopija ies no rokas rokā, publiskajā telpā nonākot vien fragmentāriem pārstāstiem. Tas varbūt ietu cauri, ja vēstuli būtu “parakstījis” nevis SVF vadītājs, bet kāda vārdā nenosaukts viņa vietnieka palīgs vai padomnieks. Tad kāda nezināma Latvijas politiķa informēšana par SVF aizkulisēm liktos ticamāka.

Ir vēl kāds aspekts, kuru vērts pieminēt. Proti, vai teksts, ja tas tiktu atzīts par īstu un tāds arī izrādītos, būtu jāuzskata par privātu vēstuli, vai tomēr dokumentu? Uz šo jautājumu droši vien precīzi varētu atbildēt juristi, un DP, domājams, ir iestāde, kurā strādā daudzi kvalificēti juristi.

Līdz šim DP ir asi reaģējusi uz dažādam valodām par to, ka latam gaidāmas nedienas. Aigara Kalvīša (TP) valdības pēdējā gadā tika dzīts rokā vīrietis, kas pēc piektdien veikalā dzirdēta sarunas fragmenta bija sūtījis paziņām īsziņas, ka pirmdien gaidāma lata devalvācija. Vēlāk, otrajos Godmaņlaikos, pavisam čābiski izgāja kādam Ventspils augstskolas ekonomikas pasniedzējam. Šis nabadziņš publiskā diskusijā bija ieteicis neglabāt naudu bankās un neglabāt to latos, jo tas esot bīstami. Viņam nācās izbaudīt gan aizturēšanas priekus, gan neērtības, kas saistītas ar aizliegumu izbraukt no valsts.

Pašlaik gaisā jaušams Saeimas vēlēšanu aromāts. Ja politiķis ar aizkrāsoto uzvārdu gatavojas tajās startēt, viltotā vēstule ir iznīcinošs kompromitējošais materiāls. Taču tikpat labi vēstules stāstiņš var izrādīties izveicīga konkurējošo politisko spēku provokācija.

Šī lieta ieinteresējusi daudzus, tikai ne DP. Kāpēc?