Kas notiks ar nodegušo Kalnciema ielas vēsturisko namu? Igauņu īpašnieki uzradušies neilgi pirms ugunsgrēka
Naktī uz 25. novembri ap pusčetriem kāds autovadītājs piezvanīja uz glābšanas telefona numuru 112 — deg ēka Kalnciema ielā! Septiņu minūšu laikā ieradās divas ugunsdzēsēju apakšvienības, taču liesmas bija pārņēmušas jau visus sešus jūgendstila nama stāvus. Līdz septiņiem rītā, kamēr izdevās ugunsgrēku lokalizēt, dzēšanas darbos piedalījās aptuveni 40 ugunsdzēsēju, desmit autocisternu un četras autokāpnes. Kā liesmas paspēja uzņemt tādu spēku? «Vai nu ugunsgrēks bija novēloti pamanīts, vai tas liecina par nestandarta gadījumu. Parasti degšana norisinās viena vai divu stāvu platībā. Ja ir liesma sešu stāvu augstumā… tad, iespējams, ir kādi citi iemesli,» stāsta majors Ģirts Forands, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes operatīvais dežurants, kurš tonakt pats piedalījās dzēšanas darbos.
Kalnciema ielas 2B nams ir viens no 612 graustiem Rīgā. Tas stāvēja neapdzīvots kopš 2013. gada. Par arhitekta Frīzendorfa projektētās, 1913. gadā celtās ēkas seno spozmi vairs blāvi liecināja tikai jūgendstila fasāde. Gadu gaitā māja bija tā nolaista, ka ugunsdzēsēji neriskēja doties tajā iekšā, dzēšana četras dienas notika tikai no ārpuses. «Periodiski iebruka starpstāvu pārsegumi. Uz āru krita dažādas ēkas atlūzas,» atceras majors Forands.
Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš pēc Andra Amerika atkāpšanās ieņem arī vicemēra amatu, neilgi pēc ugunsnelaimes paziņoja, ka ugunsgrēks vienlaikus sācies trijās vietās. Valsts policija joprojām noskaidro notikušā apstākļus. Ugunsdzēsēji uz vietas redzēja, ka ēkas logi un durvis no pagalma puses bija vaļā, tai brīvi varēja piekļūt jebkurš. Tā tam nevajadzēja būt.
Kopš pērnās vasaras tā skaitījās «iekonservēta», jo atrašanās graustā bija bīstama. Šī «iekonservēšana» līdz jūlijam bija jāveic ēkas tobrīdējam īpašniekam K2B, taču uzņēmums šo uzdevumu neizpildīja. Dome darbus paveica pati un izrakstīja īpašniekam aptuveni 40 tūkstošu eiro rēķinu, kas tā arī netika samaksāts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.