EP deputāte rosina pieminekli Gunāram Astram novietot Neatkarības laukumā 12

Neatkarības laukums ziemā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere nosūtījusi vēstuli Rīgas domes pieminekļu padomei un tās priekšsēdētājam Ojāram Spārītim ar aicinājumu Neatkarības laukumā Rīgā izveidot pieminekli latviešu brīvības cīnītājam un PSRS disidentam Gunāram Astram.

Vaidere uzsvar, ka “pieminekļa izveide Gunāram Astram būtu lielisks veids, kā novērtēt viņa ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī apliecināt to, ka Gunāram Astram bija taisnība – ļaunais murgs ir izgaisis. Uzskatu, ka nav piemērotākas kandidatūras pieminekļa izveidei Neatkarības laukumā”.

Kā zināms, Astra bija Latvijas patriots ne tikai vārdos, bet arī darbos. Viņš cīnījās par neatkarīgu Latviju laikā, kad lielākā daļa sabiedrības baidījās par to pat skaļi runāt. 1961. gadā Gunārs Astra tika pirmo reizi apcietināts un notiesāts “par nodevību un spiegošanu pret PSRS”. Viņam tika piespriests 15 gadus ilgs cietumsods. Izcietis cietumsodu, Astra atgriezās Latvijā un turpināja aizstāvēt savus principus. 1983. gadā viņš vēlreiz tika notiesāts par pretpadomju darbību, kā arī atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu. Tiesā Astra teica savu “pēdējo vārdu”: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”

Vaidere vēstulē aicinājusi Rīgas domes pieminekļu padomi iespējami ātri izskatīt ideju par pieminekļa izveidi Gunāram Astram.

Oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu. Decembra sākumā mākslinieks Aigars Bikše paziņoja, ka laukumā vēlas eksponēt jaunu skulptūru ar nosaukumu “Pamatelements”, taču pret to iebilda 4. maija Deklarācijas kluba biedri, kuri bija laukuma jaunā nosaukuma iniciētāji un virzītāji Saeimā. Pēc Bikšes paziņojuma arī tēlnieks Ojārs Feldbergs paziņoja, ka šajā laukumā piedāvā izvietot savu skulptūru ar nosaukumu “Ugunskurs”, kuru izveidojis jau 2006. gadā.

Decembrī Rīgas domes Pieminekļu padome nolēma aicināt pašvaldību izstrādāt Neatkarības laukuma attīstības koncepciju, bet vēl nelēma par to, kādām skulptūrām tur būtu jāatrodas.

 

 

 

Komentāri (12)

Mariete 12.01.2019. 09.40

Beigsim graut pieminekļus (ļeņinekļi ir jau nonesti). Atzīsim, ka neprotam uzbūvēt līdzvērtigus. Tik vien kā trapecveidīgas plāksnes, – kaut kas nošķelts, kaut kādu ģeometrisku u.c. figūru kārtojums. Kalpakam ir piemiņas plāksne nevis piemineklis.
Pēdējais, ko lasīju par “sarkanajiem” strēlniekiem Latvijas 20.gs. sākuma presē, ir tas, kā viņi burtiski – lauzās uz mājām, uz Latviju (atteicās karot Ukrainā, nepakļāvās nolikt ieročus, piekrita to darīt tikai uz Latvijas robežas u.tml.). Strēlnieki – “baltie” vai “sarkanie” – esam mēs paši. Mūsu maldi, kļūdas, apskaidrība. Strēlnieki ir mūsu spēka kods. Beigsim noliegt mūs pašus un savu spēku.
I. Mūrniece: “Piecdesmit okupācijas gadus mēs netikām dzirdējuši par latviešu drosmi, par to, ka latvieši var paļauties uz sevi, par to, kā latviešu karavīri sargāja savu zemi un neatkarīgu Latvijas valsti … apjaust uz izprast mūsu valsts vēstures varoņstāstus, grūtos brīžu, kļūdas un uzvaras, …”
Ceru, ka G.Astram uzcels patiešām pieminekli nevis ielas skulptūru (kādas ir visā Eiropā un ir atbalstāmas, bet nav pieminekļi). (Bikše arī patiesībā gribēja ielas skulptūru, tikai uz pjedestāla.)

+2
0
Atbildēt

0

J.šveiks 11.01.2019. 17.15

man liekas ka baigi labi izskattos tā vieta, kur tie sārkanie latviešu strēlnieki stāv , tos izlikt kautkur pie kāda muzeja sētmalē , vietā nolikt G.Astras pieminekli , visā augumā , bet laukumu nosaukt G.Astras vārdā , citādi man par apsmieklu liekas tas krievu iemīļotais barklais de tolli, tam uzliek pieminekli pilnā stāvā Rīgas centrā , fuicik riebīgi!

+3
-1
Atbildēt

1

    Mariete > J.šveiks 12.01.2019. 09.42

    Komentāru lasīt iepriekš.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    J.šveiks > Mariete 12.01.2019. 16.37

    pieminekli krievu laikā netaisīja tiem kuri lauzās uz Latviju , bet tiem kuri bija smoļnijā pārņemti ar ļeninizma idejām , par to liecina sātana krusts , sarkanā zvaigzne pie šo cepurēm , bet tie kuri aizmuka no krievijas , bija ar cara armijas simboliku pie cepurēm nevienam nebija zvaigznes , tā ja mīlīt garām ejot paraugies.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > J.šveiks 12.01.2019. 20.16

    Nosargājot Ļeņinu, strēlnieki nosargāja somus, poļus, čehus, slovākus, ungārus, rumāņus, Baltijas un Balkānu tautas. Helsinkos stāv Ļeņina piemineklis ne tāpēc, ka somi mīlētu dižo krievu pidarasu, bet gan par to, ka tas sagrāva impēriju. Es drīzāk būtu pret drosmīgo strēlnieku, kuri cīnījās Tīreļpurvā, slavināšanu, jo viņi noturēja frontes līniju Latvijā, neļaujot vāciešiem iet uz Austrumiem un izbeigt absolūto ļaunumu.
    Mahno teica: “Sit baltos, kamēr tie paliek sarkani un sit sarkanos, kamēr tie nobāl”. Neviena no Pilsoņkarā karojošām pusēm nebija labvēlīga latviešiem, tomēr sarkano uzvara deva mums 20 līdz tam nepieredzētas attīstības gadus

    0
    0
    Atbildēt

    0

Aivars B. 12.01.2019. 19.05

Sakarīgs priekšlikums. Piemineklis G.Astram būtu Neatkarības laukuma cienīgi. Bet vai mūsu tēlnieki ir spējīgi cienīgu skulptūru radīt ? Visādi prokrieviski tipiņi tur veido ubagojošas pensionāres un nedegošus ugunskurus, bet vai cīnītāja tēlu kāds spēj izveidot ?

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu