Siguldas iedvesmoti

Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu rotas direktore, un Inita Straupe, galvenā dizainere. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Pirms 25 gadiem rotkaļi Inita un Vitauts Straupes atvēra bodīti Turaidā. Tagad Baltu rotām ir glīti veikali arī Rīgā un Siguldā. Dzīve pilsētā ar bagātu senvēsturi un skaistu dabu esot galvenais dizaina dzinējspēks

Veikaliņā Baltu rotas, kas atrodas līdzās Siguldas pilsdrupām, goda vietā uz zila samta spilvena novietots masīvs Nameja gredzens. Gandrīz 100 gramu sudraba rotāja zviedru aktiera Edvīna Endres roku vienā no pagājušā gada komerciālajiem grāvējiem filmā Nameja gredzens. Aksesuārs speciāli taisīts apjomīgāks nekā parasti, lai būtu labi redzams kinoekrānos.

Baltu rotu dibinātāji Vitauts un Inita Straupes Aigara Graubas filmā bija Zemgales karaļa Nameja cilts piederīgie. Uzņēmuma meistars Normunds Vanags ar Vitautu kala spēka gredzenus izšķirošajā  kinodarba epizodē. Pirms gada janvārī Straupes uz seansu Siguldā aicināja savus darbiniekus ar ģimenēm, noīrēja kinozāli.

Februārī 35 Baltu rotu namejus no Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsponsora LMT saņēma Latvijas komanda, kas piedalījās ziemas spēlēs Phjončhanā. Tikmēr Baltu rotu veikalā Siguldā strauju popularitāti piedzīvoja šī gredzena gatavošanas meistarklases.

Uzņēmuma direktore, rotkaļu ģimenes meita Ieva Straupe-Lūse lēš, ka pie pašu kaltiem  namejiem pērn tika vairāk nekā 200 klientu. «No pusmetra stieples katram ir iespēja uzpīt savu Nameja gredzenu.»

«Cēsu saulīte»

Baltu rotas pirms 25 gadiem gan nesākās ar stilizēto Nameja gredzenu, kas padomju laikā bija kļuvis par Rietumu latviešu atpazīšanas zīmi svešumā, bet pēc tam iekaroja sirdis arī Latvijā. Rotkaļu Initas un Vitauta Straupju uzņēmumā gatavotais galvenais dizaina priekšmets bija piekariņu auskari. Idejas pamatā Saukas Rasbuķu senkapos atrasts kakla riņķis ar piekariem.

Seno arheoloģijas priekšmetu kopijas — kakla riņķus, aproces — Vitauts sāka veidot jau skolas laikā. Darbmācības skolotāja mudināts, pagājušā gadsimta 80. gados nokļuva Rīgas studijā Kalvis pie Jāņa Mikāna. «Reizi gadā studija taisīja izstādes, tas bija pirmais impulss arī man sākt interesēties par senajām rotām,» atceras Vitauta dzīvesbiedre Inita. «Vieni no pirmajiem parādījām, ka seno baltu rotaslietu var lietot mūsdienās, nēsāt ikdienā. Cilvēkiem patīk, ja rotai ir stāsts, tad sajūt, ka tās ir viņu saknes.» Sākumā palīdzējusi vīram, zīmēdama arheoloģisko rotu iedvesmotus aksesuārus, kuros izmantots tikai kāds tradicionāls motīvs, pamazām viņa pati iesaistījās rotu gatavošanā. «Pirmā, ar ko sāku, ir «Cēsu saulīte», arheoloģiskās kaklarotas elements. Izmantoju saulītes arī auskaros un rokassprādzēs.»

Straupju rotu darbnīca sākotnēji atradās dzīvokļu mājas pagrabiņā, pēc tam privātmājas istabā, saimniecības ēkā, bet tagad — plašās un modernās telpās Siguldas centrā.

Diplomētie darbmācības un zīmēšanas pedagogi jau 1990. gadā pārcēlās no galvaspilsētas uz Siguldu. «Cilvēki brīnījās — kāpēc mainīt dzīvokli Rīgā pret vecu māju Siguldā? Bet mums tas mainīja arī domāšanu par to, ko gribam darīt. Pamanījām, ka Turaidas muzejā viesi nevar nopirkt interesantas lietas, suvenīrus, roku darbus. 1994. gadā uztaisījām tur savu pirmo veikaliņu,» piemin Inita.

Interese bija liela. Arheoloģiskās rotas Straupes 1997. gadā arī aizveda uz Vašingtonu, kur pārstāvēja Latviju slavenā Smitsona institūta festivālā.

Pāra vecākā meita Ieva ir uzaugusi starp darbnīcu, tirdziņiem un 3×3 vasaras nometnēm, kur Straupes rotu kalšanu mācīja entuziastiem. Viņa tagad Baltu rotās atbild par finansēm un mārketingu, strādā ar personālu. «Ļoti priecājos, ka vecākais bērns augstskolā izstudēja tieši uzņēmējdarbību,» iesaucas mamma. Uzreiz piebilst, ka rotu rūpals ievilcis arī citus ģimenes locekļus. «Pirms astoņiem gadiem mums piesaistījās Ievas vīrs Valdis, viņš gatavo dažādus īpašos pasūtījumus, laulību gredzenus. Ievas brālis Miks sadarbojas konkrētos projektos — ir gatavojis mēbeles veikalam, soliņu ar uzrakstu «Baltu rotas». Agate, kas strādā tepat veikaliņā, ir mūsu dēla draudzene. Bet Ievas jaunākā māsa Liene palīdz ar foto un video lietām, veido uzņēmuma vizuālo identitāti.»

Baltu rotas lēnām un stabili aug, uzsver direktore Ieva Straupe-Lūse. Tikai ar pašu spēkiem to panākt nebūtu iespējams. «Priecājamies, ka esam izauguši ārpus ģimenes uzņēmuma rāmjiem. Viens kolēģis pie mums strādā jau vairāk nekā 20 gadus, citi — jau 10 gadus. Esam cieši sadraudzējušies, cilvēki maz mainās. Attiecību ziņā tomēr esam ļoti ģimenisks uzņēmums, varam cits uz citu paļauties.»

Bez improvizētās darbnīcas Siguldas veikaliņā Baltu rotām ir otra, nopietnāka, veikali — veseli trīs. Vairāk nekā 15 gadus ir veikals arī Rīgā, kas aizpilda robus Siguldas klusajā ziemas sezonā. Vasarās joprojām darbojas veikaliņš Turaidā. Straupju darinājumi nopērkami arī internetā. Visvairāk pasūtījumu esot no ASV. Seko Kanāda, Eiropā — Skandināvija, Vācija, Šveice, Lielbritānija. «Pasūta ne tikai latvieši, bet arī cilvēki, kam nav nekādas saistības ar Latviju. Daudzi kā tūristi bijuši kādā no mūsu veikaliem,» stāsta rotkaļu meita Ieva. «Laikam gan Latvijas modes un dizaina industrijā uzņēmumu, kam būtu trīs veikali un interneta veikals, nav daudz?» viņa jautā.

15% — labdarībai

«Turaida mūsu ģimenes biznesam bija patiešām veiksmīgs sākums. Dzīvošana šajā vietā ir iedvesmojusi vairākas mūsu kolekcijas,» secina uzņēmuma direktore. Ne tikai vēsturiski bagāts apvidus ar iespaidīgiem arheoloģiskajiem atradumiem, bet arī vieta ar brīnišķīgu dabu.

«Mums tagad ir arī kolekcijas, kam nav saistības ar senajām rotām, bet kas, piemēram, iedvesmotas no koku un zaru rakstiem, ko var pa logu redzēt Siguldā,» rāda Ieva Straupe-Lūse.  2001. gadā, kad Turaidas Rozei svinēja 800. jubileju, radās Initas Straupes rožu rotaslietu kolekcija Smagā romantika — jo pirmās rotas bija lielas un masīvas, arī leģenda par meitenes bojāeju mīlestības dēļ ir sāpīga. «Rožu kolekcija joprojām ir mūsu plauktos: auskari, aproces, kuloni, kaklarotas.»

Citā Initas kolekcijā izmantoti Jūrmalas akmeņi — veltījums viņas vecākiem par skaistajām bērnības vasarām pie jūras. Vēl vienu viņas kolekciju caurauž koku motīvi. Bet meita Ieva izveidojusi savas rotas ar koku lapu tīklojumu. «Pārcēlāmies uz lauku mājām, ar mazo bērnu daudz staigājām pa mežiem, tās lapas kaut kā pašas pie mums atnāca,» viņa atklāj personisku stāstu. «Mans vecvectētiņš bija Latvijā zināms koku selekcionārs Jānis Gailis. Mammas brālis Arnis Gailis turpina viņa darbu, tikko saņēma balvu Zelta čiekurs. Manas rotu kolekcijas nosaukums Zem zaļā jumta ir par godu Jāņa Gaiļa grāmatai. Tur viņš katru koku dabā bija aprakstījis rakstnieka manierē, gluži vai ar cilvēciskām īpašībām. Kā viens koks ar otru kopā dzīvo. Kā viņi viens otru balsta. Izrādās, šīs zināšanas vairākās paaudzēs jau bijušas mūsos.»

Baltu rotas, kuru dizaina variācijas šobrīd skaitāmas jau simtos, uzticamākajiem faniem kļuvušas par ģimenes relikvijām. Daudzus pastāvīgos pircējus no ārzemēm pagājušogad atveda Dziesmusvētki un Latvijas simtgade. Cilvēki Rīgas veikaliņā pat smaidot atzinušies, ka šī ir viņu pirmā pietura pēc lidostas. «Tomēr mums ir liels prieks, ka mūsu rotas nav tikai tūrisma produkts. Lielākoties klienti ir vietējie latvieši,» uzsver uzņēmuma direktore.

Arī Baltu rotām jau ir savas leģendas. Pagājušā gada nogalē kāds kāzinieku pāris par vietu svinīgai gredzenu uzvilkšanai bija izvēlējušies uzņēmuma veikalu, nevis dzimtsarakstu nodaļu. «Iznāk, ka mēs viņus salaulājām,» smejas māte un meita.

«Taisījām laulību gredzenus citam interesantam pārim, latvietei un islandietim. Zelts ar sudrabu, un viņi gribēja arī izgrebtus rūnu rakstus. Pēc tam abi pārcēlās uz Kanādu. Sieva tur iet uz juvelierveikalu izvēlēties dāvanu vīram kāzu jubilejā, un juvelieris viņai saka: «Vispār jūsu vīrs jau šodien te bija.» Izrādās, viņi abi dāvanu iegādei izvēlējušies vienu un to pašu veikalu, tika atpazīti pēc mūsu gredzeniem.»

Vēl kāds jaunais pāris kāzu viesiem norādījis — priecāsimies par dāvanām no Baltu rotām. «Tā bija ģimene, kas jau vairākās paaudzēs ir mūsu klienti, veikalā pat bija sarakstiņš, kuras rotas jau ir «aizņemtas»,» smaidot atceras Ieva.

Viņa grib pastāstīt vēl kādu stāstu. 15% no iekasētā, pārdodot mammas Initas rotu līniju, arheoloģiskas saulītes ar sarkanu akmentiņu vidū, Straupes izlēmuši atvēlēt labdarībai. Līdzekļi pārskaitīti netālo Zvannieku māju bērniem, kas aug bez saviem vecākiem. Akcija turpināta, laižot tautās arī Initas koku kolekcijas priekšmetus. «Atbalsts ir bijis daudzu tūkstošu eiro apmērā,» atklāj meita Ieva. «Arī ar manu lapu kolekciju darām to pašu. Un regulāri atbalstām grūtībās nonākušos cilvēkus caur Ziedot.lv. Nespējam palikt vienaldzīgi, ja varam atļauties palīdzēt.» Filmai Nameja gredzens izkaltos gredzenus Baltu rotas pagājušovasar izsolīja labdarības izsolē, ienākumus nododot Siguldas biedrībai Cerību spārni — sociāli neaizsargātu jauno māmiņu un viņu bērnu stiprināšanai.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Klientu atzinība. Dzirdēt, kā mūsu rotas ir kopā ar viņiem īpašākajos dzīves brīžos — saderināšanās, kāzās, kristībās, jubilejās. Dzirdēt, kā pēc mūsu rotām atpazīst valkātāja saistību ar Latviju tālu pasaulē.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Kad intuīcija saka «nē», bet lēmumā paļaujamies uz faktiem. Tādus lēmumus agrāk vai vēlāk parasti sanāk nožēlot.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Komanda ir būtiskākais jebkurā uzņēmējdarbībā. Pateicoties mūsu komandai, šajā gadā esam izdarījuši ļoti daudz.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu