Īstajās mājās • IR.lv

Īstajās mājās

Oskars Oficiers un Aija Pušīlova. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle

Dzimtajā Kuldīgā Aija Pušīlova un Oskars Oficiers atgriezās pēc tam, kad 15 gadus bija nodzīvojuši Gērnsijas salā. Viņi bija izveidojuši lielisku karjeru, atraduši draugus, tur piedzima dēls un meita. Taču tik un tā jutās kā iebraucēji. Īstās mājas varot būt tikai Latvijā

Pieņemt lēmumu pēc ilgu gadu prombūtnes atsākt dzīvi Latvijā bija grūti, īpaši Aijai. Viņa Gērnsijas salā vadīja viesnīcu jūras krastā, kurā bija stipra, vairāku desmitu cilvēku liela komanda. Tagad Oskara un Aijas izveidotajā brīvdienu mājā Raxti ir tikai divi darbinieki — Oskars un Aija. Bet divatā viņi ir radījuši tik omulīgu vietu, ka tajā viegli aizmirst, ka esi ciemiņš. Naiviem zīmējumiem rotāti seni skapji, pūra lāde kafijas galdiņa vietā un mazmaizīšu smarža rada īpašu mājīgumu. Aija, Oskars un abu bērni izmanto visas iespējas, kādu nav bijis Gērnsijas salā, un viņu dzīve mazajā Kuldīgā kļūst aizvien rosīgāka un interesantāka.

Sakārtotā dzīve

Kad 2004. gadā Aija un Oskars aizbrauca no Latvijas, viņi domāja — būs prom tikai dažus mēnešus. Būdama biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes studente, Aija bija praksē strādājusi Grieķijā, Šveicē, Lielbritānijā un tai piederošajā Gērnsijas salā. Kad Aija pabeidza augstskolu, Gērnsijas salas Peninsula Hotel vadītājs aicināja viņu atgriezties restorāna vadītājas amatā. Aija un Oskars domāja, ka deviņus mēnešus pastrādās salā Lamanša šaurumā un tad brauks atpakaļ uz Kuldīgu. Taču daži mēneši izvērtās gandrīz 15 gados.   

Abi sākumā strādājuši viesnīcā, bet drīz Oskaram radusies iespēja nodarboties ar savu profesiju — būt par galdnieku. Savukārt Aija izveidoja lielisku karjeru viesnīcā — kļuva par tās vadītāju, kas organizēja ziemas sezonā ap 30, bet vasarā vairāk nekā 40 cilvēku darbu. «Visa dzīve mums sakārtojās, arī abi bērni ir dzimuši Gērnsijas salā,» stāsta Aija.

Tieši bērnu dēļ Aijai un Oskaram bija beidzot jāizšķiras — palikt uz dzīvošanu Gērnsijā vai krāt naudu sava biznesa sākšanai Latvijā. Mainīt valsti, kad bērni jau ir sākuši skolas gaitas, šķitis pret viņiem negodīgi. Bērniem būtu bijis grūti vispirms adaptēties vienā izglītības sistēmā ar tās mācību valodu un tad to radikāli mainīt. «Pieņemt lēmumu bija ļoti grūti. Tur mums bija dzīvesvieta, abiem labs darbs, es vadīju viesnīcu ar lielu entuziasmu. Man patīk darbs ar cilvēkiem, man bija stipra komanda, kurā strādāja dažādu tautību cilvēki: spāņi, portugāļi, franči, īri, itāļi, vācieši, šveicieši, arī latvieši un divas krievu meitenes no Rīgas. Man bija grūti aizvērt sev visu šo dzīvi un pateikt, ka braucam prom,» atzīstas Aija. «Mēs arī baidījāmies, kā bērni uztvers pārmaiņas. Mājās ar viņiem runājām tikai latviski, bet viņi mums atbildēja angliski.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu