Vējonis valdības veidošanu uztic Kariņam 19

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš tikšanās laikā Rīgas pilī. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt “Jaunās Vienotības” (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu, ziņo LETA.

Vējonis pēc saruna ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts prezidents novēlēja veiksmi Kariņam valdības veidošanā un uzsvēra, ka partijām jābūt atbildīgām, jo nepieciešams sākt darbu pie valdības deklarācijas izveides. Prezidents prognozēja, ka tas nebūs vienkārši, jo pirms vēlēšanām partijas esot solījušas daudz. Partiju vidū jābūt pretimnākšanai un jāmeklē kopsaucēji, lai deklarācija būtu tāda, ko valdība būtu gatava realizēt dzīvē, teica Vējonis.

Vaicāts, vai viņam nav bažu, ka kāds no ministru kandidātiem varētu nesaņemt pielaidi valsts noslēpumam, Vējonis skaidroja, ka šis jautājums noskaidrosies procesā, proti, kad valdība būs apstiprināta, katrs ministrs iesniegs attiecīgu iesniegumu, lai šādu pielaidi varētu saņemt, un tajā brīdī šis jautājums arī tikšot atrisināts.

Pēc Valsts prezidenta domām, valdības veidošanai vajadzētu noslēgties janvārī, jo valstī ir daudz svarīgu jautājumu, kurus nepieciešams risināt, tajā skaitā darbības saistībā ar “Moneywal” ziņojumu un dažādu reformu turpināšana. “Vilcināties ar valdības apstiprināšanu nedrīkst, tāpēc aicinu partijas būt atbildīgām,” uzsvēra Valsts prezidents.

Komentējot to, vai Vējonim nav šaubu par kādu no potenciālajiem ministriem, Valsts prezidents sacīja, ka Ministru kabinetu sastāda Kariņš, tādēļ arī tieši viņš vērtēs katru kandidātu, ko aicina vai neaicina valdībā.

Kariņš piektdien nosauca topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.

Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem. Viņš iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un Nacionālā apvienība. Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

“Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju, ministru amatiem virzot attiecīgi Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču.

“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. NA uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk “KPV LV” šim amatam piedāvāja citu kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV. Pārceļoties uz Latviju, viņš sākotnēji darbojās kā uzņēmējs – 1994.gadā dibināja uzņēmumu “Lāču ledus” un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma “Formula” prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījās politikā, kad bija viens no partijas “Jaunais laiks” (JL) dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no JL saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija JL ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā JL atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi ZZS pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē JL valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo JL aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja JL Saeimas frakciju. Viņš strādājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Kariņš piedalījās EP vēlēšanās 2009.gadā no JL saraksta, bet 2014.gadā – no “Vienotības” saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts EP.

Kariņš ir JV valdes priekšsēdētājs.

Komentāri (19)

kolpants 07.01.2019. 12.31

Забавная информация. Хотя скорее всего, грустная
https://www.pietiek.com/raksti/toposa_karina_un_reira_ministru_kabineta_pedas_ved_uz_solvitu_aboltinu

И действительно, в Лурсофте видно, какое было предыдущее название Нового единства

https://www.lursoft.lv/exec?act=URCP&ref=LurTop&regcode=&task=search&company_name=&tipas=&CompanySearchForm%5BcompanyName%5D=jaun%C4%81+vienot%C4%ABba&CompanySearchForm%5Bcountry%5D=&utf=0&general=jaun%C4%81+vienot%C4%ABba&cid=LVA_NG_PROD

Элегантно, ничего не скажешь!

0
0
Atbildēt

1

    Drosma > kolpants 07.01.2019. 13.18

    nu tu saskaņas taure , kolpant varētu arī kād brīdi paklusēt – tik daudz šmuces Rīgā sataisījuši- bet nē , raujas pa saeimu – tur ar vēl pēdējo saprātu un godprātu grib izputināt – bez maz krusts jāņem un jāsauc sātan atkāpies – bez kūpoša kadiķkoka jau drīz uz ielas Rīgā parādīties nevarēs

    +4
    -1
    Atbildēt

    1

    kolpants > Drosma 07.01.2019. 14.36

    да, да, бешеным теткам Ушаков по ночам развозит и высыпает угольную пыль перед подъездами

    0
    -1
    Atbildēt

    0

kolpants 07.01.2019. 12.21

“Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju, ministru amatiem virzot attiecīgi Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču.

“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. NA uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards

Бааа, какие новые свежие лица в политике))

0
0
Atbildēt

1

    Drosma > kolpants 07.01.2019. 13.21

    ko nīdi nelieti – vai tad melbārde no NA tev nav jau visu iedevusi , ko gribēji – tagad tev alga viena vai esi krievijā vai latvijā – pat vkkf krieviem naudu čupām sadāvinājis – lai krievu kultūra zeļ un plaukst –
    patiesi, kaunējies būtu , bet nē – vēl nav gana – gluži kā mūsu inteliģence – mutes un kabatas pilnas , pakliegt nevar, bet nīd un kunkst

    tpu tiu

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Drosma 07.01.2019. 14.37

    gluži kā mūsu inteliģence – mutes un kabatas pilnas , pakliegt nevar, bet nīd un kunkst
    Это да, бешеная тетка о себе очень самокритично сказала!
    95% наверно всех комментариев по всем темам понастрочила. С таким бы рвением делом заниматься

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

altinyildiz 07.01.2019. 13.52

Salīdzinot ar Bordānu un Pabriku, Kariņš ir mazākais ļaunums, tikai cik neatkarīgs no savas parķijas kremļa maukām, čekas kājslauķiem, zagļiem un pidarasiem, viņš spēs būt savos lēmumos.

0
-1
Atbildēt

1

    letonijs > altinyildiz 07.01.2019. 13.58

    Saprotams, ka korumpantiem un viņu roklaižām Kariņš ir labāks premjers nekā Bordāns, bet Bordāns būs tieslietu ministrs un Latvijā beidzot sāksies nopietna cīņa pret korupciju, ko gadiem ilgi tikai imitēja NA vadītā Tieslietu ministrija. Pateicoties JKP stingrajai nostājai, koalīcijā vairs nebūs ZZS un viņu vadonis Lembergs drīz sēdēs, un ilgi.

    +2
    -1
    Atbildēt

    2

    altinyildiz > letonijs 07.01.2019. 14.16

    Kad ASV apniks Latvijā notiekošais, Bordāns, kopā ar Potapovu un Jurašu, Vienotības esošiem un bijušiem kropļiem un Saskaņas staļinistiem – rusistiem, nonāks Guantanamo cietumā un tas var notikt pirms Lembergs iesēžas.
    Ja ar tādiem vareniem noziedzniekiem, kā Eskobars un Norjega tika galā, tad šitos prokremliskos sūdiņus padarīs nekaitīgus ka nemetās.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    kolpants > letonijs 07.01.2019. 14.38

    Ага, пусть первым делом тогда у Стрике спросит, почему она не дала движение расследованию о коррупции среды высших персон Латвии, после прослушки разговоров Римшевица и Мартинсона

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    letonijs > kolpants 07.01.2019. 16.59

    Juta Strīķe par to, kāpēc plauktā iegūla noklausīta Rimšēviča un Martinsona saruna par iespējamu kukuļa izspiešanu:
    „Protams, ka mēs sapratām, kas notiek, bet tajā pašā laikā bija pilnīgi skaidrs, ka tas ir nepietiekami, lai iesaistītās personas aizturētu, un ka mēs arī izjauksim visu citu pierādījumu vākšanu.”
    https://jauns.lv/raksts/izklaide/296558-latvijas-finansu-sistemas-karala-krahs-ka-skandalozaja-filma-atmaskots-ilmars-rimsevics?page=2

    0
    -3
    Atbildēt

    2

    Vahamurka > letonijs 08.01.2019. 00.44

    Un kā tad Potāpova izgāzās ar oligarhu sarunām?Tur tāpat nebija pietiekamu pierādījumu,lai kaut ko izdarītu,bet pirms vēlēšanām vajadzēja taisīt troksni,lai ievilktu bordānistus Saeimā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > letonijs 09.01.2019. 14.30

    Ну зачем же она считает людей дураками) Кто от нее требовал сразу задержания?
    Речь о “Šīs sarunas Juta ar komandu nolikusi plauktiņā” -то есть даже дело не было возбуждено!
    Неужели в других делах прям сразу после разговоров задерживали, а не собирали информацию, проверяли и т.д.?)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu