Latvijā daudzas jomas nav sakārtotas, un tieši šeit būs darbs mums – jaunajiem juristiem. Tikai jāatceras – jābūt drosmīgiem un spējīgiem paust savu viedokli! Ja to spēsim, tad tiksim sadzirdēti. Izvēloties jurista profesiju, jāapzinās, ka turpmāk cilvēki pie tevis vērsīsies pēc palīdzības, tāpēc jāspēj uzņemties atbildību par savām atbildēm. Izvēlētā profesija iet roku rokā ar misijas apziņu un nepārtrauktu sevis pilnveidošanu.
Mans darbs saistās ar specializāciju sociālajās tiesībās, taču studijas paver plašāku skatījumu arī citās jomās. Esmu cilvēks, kurš vēlas zināt un saprast, kā rīkoties dažādās situācijās. Atbildes uz to vislabāk smelties tiesību nozarē, tāpēc, jo vairāk strādāju un mācos, jo vairāk saprotu, ka šī nozare ir mana.
Profesija ar misijas apziņu
Lielākā jurista profesijas priekšrocība ir zināšanas – ja kaut ko nezinu, jūtu diskomfortu. Darīšu visu, lai atrastu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, un tieši šī atbilžu meklēšana mani dzen uz priekšu. Galvenā misijas apziņa ir spēja palīdzēt citiem cilvēkiem. Nekas nav salīdzināms ar sajūtu, kad tu pēc garas darba dienas aizej mājās, apkopo domas un vari lepoties pats ar sevi, ka esi palīdzējis kādam, kas ir vērsies pie tevis.
Ja man būtu jānosauc profesijas ēnas puses, būtu ļoti ilgi jādomā. Esmu optimiste, tāpēc prātā nāk tikai labās domas. Iespējams, par ēnas pusi un tajā pašā laikā arī pozitīvo aspektu var uzskatīt informācijas pārbagātību – pieejamās informācijas ir daudz, tāpēc katram nozarē jāspēj atrast savu virzienu. Protams, zināšanām ir jābūt iespējami plašākām, taču tajā pašā laikā jābūt arī konkrētai vīzijai. Tas arī ir lielākais izaicinājums šajā nozarē – koncentrēties uz izvēlēto vektoru. Vienmēr jāatceras, ka tu vari būt labs daudzās jomās, bet, ja vēlies būt izcils – jāizvēlas viena joma.
Uzskatu, ka tiesību nozare ir otra sarežģītākā pēc medicīnas. Ja esi nolēmis kļūt par juristu, tas ir kā zīmogs, ka uz tevi vairs nelūkosies kā uz parastu cilvēku, bet gan tādu, pie kura var vērsties pēc palīdzības. Tāpēc jābūt gatavam uzņemties atbildību par savām atbildēm. Nozarē ik brīdi ir kādas pārmaiņas, tāpēc, lai spētu kvalitatīvi un sekmīgi palīdzēt citiem, jābūt gatavam nepārtraukti sekot līdzi izmaiņām un mācīties.
Komandas spēka nozīme
Lieliska iespēja mācīties bija arī Kārļa Dišlera Konstitucionālās tiesas procesa izspēles. Mūsu komanda, kurā ir arī mani kursabiedri Linda un Mārtiņš, piedalās tiesu izspēlēs augstskolā jau no pirmā kursa. Šogad sākotnēji bija doma nepiedalīties tiesu procesa izspēlēs, jo strādājām pie cita projekta, bet, docētāja Edgara Oļševska pamudināti, pieteicāmies, turklāt tieši šajās prestižajās izspēlēs. Nopietni gatavojāmies aptuveni mēnesi, jo zinājām, ka konkurence būs sīva. Mūsu lielākais pluss noteikti bija komandas saliedētība un tas, ka katram ir savas stiprās puses. Katram ir sava specifika, atšķirīgs veids, kā lūkojamies uz pasauli. Mans lauciņš ir loģika – cieši turos pie struktūras, savukārt Linda spēj saskatīt lietas un kopsakarības, par kurām citi pat neiedomāsies, bet Mārtiņš ir drošības jautājumu eksperts. Katrs atsevišķi mēs varam daudz, bet tieši komandā atklājas īstais spēks. Ja ir komanda, kurā viens pabeidz otra teikumus, kurā zina cits cita plusus un mīnusus, var sasniegt lielus mērķus – tā tas ir ne tikai tiesību nozarē, bet arī citās jomās.
Apzinos, ka uzvaru lielā mērā palīdzēja sasniegt studijās apgūtais. Ja pirms tam nebūtu bijušas tiesu izspēles Turībā, mēs, iespējams, nebūtu gatavi Kārļa Dišlera Konstitucionālās tiesas procesa izspēlēm. Šādas izspēles palīdz apgūt, ka tiesību nozarē katram jābūt zinošam kā indivīdam, taču tajā pašā laikā vienota mērķa vārdā jāprot salikt galvas kopā. Uzvara izspēlēs ir lieliska motivācija un apliecinājums tam, ka esam savā vietā, taču nedrīkst apstāties pie sasniegtā. To noteikti der ņemt vērā ikvienam, ne tikai juristiem.
Autore ir biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes studente
Pagaidām nav neviena komentāra