Uz neatgriešanos

Zelmas lomā Lāsma Kugrēna, Elmārs — Mārcis Maņjakovs. Foto — Kristaps Kalns
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Nacionālā teātra izrāde Cīrulīši ir smalka, psiholoģiska spēle bez ilūzijām

Salīdzinājums mākslā nudien nav labais tonis, bet, pirms rakstīt par režisora Edmunda Freiberga izrādi, tomēr paskatījos arī Oļģerta Dunkera 1980. gadā tapušo filmu. Jo  intriģē fakts, ka dažās pēdējās sezonās notiek aktīva atgriešanās pie nacionālās dramaturģijas padomju mantojuma — Gunāra Priedes, Harija Gulbja lugas kļuvušas par pastāvīgām repertuāra vienībām. (No jauna neatklāts pagaidām palicis nesen mūžībā aizgājušā Paula Putniņa sarakstītais.) Cerēju, ka salīdzinājums palīdzēs saprast, kāpēc teātriem liekas svarīgi vērsties pie aizgājušā, bet vēl neizvērtētā laika, kurā šīs lugas tapušas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu