Pārrašanās

Purvīša balvas ieguvēja, māksliniece Anna Salmane pēc astoņu gadu dzīves Londonā, pagājušajā vasarā atgriezās dzimtenē. Kopā ar dzīvesdraugu itāli Fabrīcio Marčanti ieraugot Latviju citām acīm, valstī un cilvēkos viņa saskata vairāk stiprā un skaistā nekā iepriekš

Māksliniece Anna Salmane kopā ar brāli Krišjāni Salmani un Kristapu Pētersonu ir viena no trīs dalībniecēm mākslinieku grupā, kura 2017. gadā ieguva Purvīša balvu. Pērn rudenī grupas kopdarbs Daudzskanis bija skatāms un klausāms izstādē Nacionālajā mākslas muzejā. Anna bijusi klātesoša Latvijas mākslā, lai gan iepriekšējos gadus dzīvojusi Lielbritānijā.

«Galvā Rīgas dzīvi vēl redzu ar pagātnes acīm, bet jāiemācās redzēt ar tagadnes acīm. Šobrīd mēģinu saprast, kas esmu šeit. Esmu starpstāvoklī starp realitāti un atmiņām,» stāstu par dzīves maršrutā Rīga—Londona—Rīga saprasto sāk Anna Salmane. Pirmajā pusgadā, kopš viņa atkal dzīvo Rīgā, citurienes pieredze vēl aizvien runā skaļi. Tieši pēc tās viņa arī devās ceļā. Ar profesionālās attīstības mērķi studēt mākslu Londonas Universitātes Goldsmita koledžā un cilvēciskās izaugsmes uzdevumu saprast sevi. Uzaugusi mākslinieku ģimenē, arī Anna gribēja kļūt par mākslinieci. Šajos centienos viņai nācās sadzīvot ar salīdzinājumiem ar brāli mākslinieku Krišu Salmani un faktu, ka viņa nav uzņemta Mākslas akadēmijā.

«Kad man bija astoņi gadi, nomira vecaistēvs, pēc tam — vecāsmātes māsa. Man bija 15 gadu, kad mamma pirmo reizi saslima ar vēzi. Kad viņa nomira, man bija 18. Tā bija trauma. Un tad bija deviņdesmitie. Kad tēvs devās uz barikādēm, domāju, vai jelkad vēl viņu redzēšu. Pēc visām šīm spēcīgajām sajūtām biju viegli ievainojama. Sapratu, ka dzīvē jebkurā brīdī var notikt sāpīgi notikumi. Tie visi bija risinājušies šeit. Dodoties uz Londonu, no tā aizbēgu, atdalījos, emocionāli norobežojos no sāpīgās realitātes. Atgriešanās nozīmē pieņemt, ka šādi notikumi atkal notiks.»

Annas dzīvoklis izskatās tik mājīgi apdzīvots, ka šķiet — viņa šeit bijusi visu mūžu, nevis nupat ieradusies. Izrādās, tā arī ir. Viņa atgriezusies vietā, kurā uzaugusi. Vietā, no kuras pirms astoņiem gadiem devās ceļā uz Londonu tikai uz «pagaidām», uz studiju laiku. Pagaidām ieilga, kad viņa satika Fabrīcio Marčanti, itāli, kurš Londonā studēja rakstniecību. Viens otra dēļ viņi palika Londonā arī pēc studiju beigām. Fabrīcio strādāja restorānā, Anna — kinoteātrī.