Katrs kaktiņš aplaizīts • IR.lv

Katrs kaktiņš aplaizīts

Imants Lancmanis starp Lestenes un Salgales baznīcu skulpturām 1975. gadā, kad tās glabājās Rundālē. Foto no personīgā arhīva
Ieva Puķe

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, noslēdzot mūža darbu, atceras, kā pirms 60 gadiem postažā ieraudzīja skaistumu, ko vēlāk soli pa solim atjaunoja

Imants Lancmanis, Dr. h. c., Château de Rundāle directeur. To lasu uz vizītkartes, ko pirms atvadīšanās pasniedz krāšņās baroka pils pirmā persona. Īsts mierlaiku džentlmenis, viņš itāļu arhitekta Rastrelli radītajā vidē lieliski iederas. «Patiešām man jāsaka — es pilīs jūtos brīvāk nekā kaut kur citur. Drīzāk varu samulst kādā lielveikalā,» Lancmanis (77) smaida. Tomēr 28. decembrī būs direktora pēdējā darba diena, izsludinātajā konkursā uzvarējusi Laura Lūse.

Brīdi pirms Ziemassvētkiem vēl nekas neliecina par vadības rokādi. Lancmanis, kura darba mūžs ar Rundāli saistīts kopš 1964. gada, gluži kā par privātu dāvanu priecājas par kādu antīko priekšmetu sūtījumu. Tas ieradies no Francijas, lietas izdevīgi iegādātas izsolēs. «Noteikti apskaties!» viņš mudina kabinetā ienākušo māsu Laumu, kas Rundālē strādā kopš 1975. gada.

Par brāli sešus gadus jaunākā Lauma atbild par slavenajiem Rundāles rožu stādījumiem. «Viņa nemaz nevar iet pensijā. Viņai ir lielāks kopskats nekā man. Lauma pēc izglītības ir interjeriste, daudzas lietas uzskicē. Mūsu galdnieks momentā uztaisa vitrīnas. Tāpat kā 18. gadsimtā, kad Rastrelli uzskicēja uz papīrīša, iedeva meistariem, nevajadzēja nekādus konkursus,» brālis lepojas. Arī viņam būs, ko darīt. Jāraksta Rundāles pils monogrāfijas 3. daļa, veltīta tās restaurācijai, jāpabeidz vairāki izstāžu katalogi. Tajā skaitā nelaiķes sievas Ievas Lancmanes 18. gadsimta portretu izstādes katalogs. Izstāde notika 1997. gadā, bet katalogam nebija līdzekļu un laika. «Es neprotu atpūsties tādā nozīmē kā citi cilvēki. Neesmu spējīgs pat pusstundu saulē pagulēt, esmu pārāk nemierīgs,» paziņo namatēvs.

Bumbu apdauzītie ziedi

Maz afišēta epizode. Jaunais Lancmanis, toreiz vēl Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēknis, 1958. gada vasarā Laumu pierunā ar velosipēdiem braukt apskatīt Rundāli. Ceļojums sākas vecmāmiņas lauku mājās. Tās ir Lielupes otrā krastā aptuveni 20 km attālumā no Rundāles. Laumai ir tikai 10 gadu, no lauku radiem aizņemtais vīriešu ritenis — pārāk liels viņas augumam. Visu ceļu meitene nobrauc stāvus. Neliela atpūšanās iznāk pārcēlāja laivā uz Lielupes. «Lauma atšķirībā no manis ir sportiste. Kāpusi kalnos, bija arī basketboliste — sāka kopā ar TTT slavenajām personām. Es esmu galēji nesportisks cilvēks,» brālis informē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu