Šogad krietni pieaugusi ceļu satiksmes intensitāte, taču labā ziņa ir, ka negadījumu skaita palielināšanās nav novērota, īpaši skatoties uz uzņēmumu autoparku datiem. Kā galvenos iemeslus drošākai braukšanai uzņēmēji min daudz intensīvāku darbu ar saviem šoferiem, viņu zināšanu papildināšanu un pilnveidošanu, negadījumu un bīstamu paradumu analīzi. Papildus tam uzņēmumi daudz vairāk ieguldījuši, automašīnas aprīkojot ar automātiskās bremzēšanas sistēmām un dažādām telemātiskām ierīcēm, kas veicina drošāku braukšanu.
Pateicoties gada balvai “Drošākais uzņēmumu autoparks”, redzam, ka sešu gadu laikā kopš pirmā konkursa uzņēmēji daudz nopietnāk attiecas pret autoparkiem un to tehnisko stāvokli, kā arī iegulda šoferu attīstībā. Taču redzam arī lielu daļu uzņēmēju, kas cīnās ar personāla izaicinājumiem, domājot, kā noturēt, motivēt un pilnveidot ikvienu autotransporta vadītāju.
Uzņēmumu vadītāju attieksme un izpratne par to, ka viņu autoparks ir daļa no kopējās ceļu satiksmes, nenoliedzami ir mainījusies. Katrs negadījums uzņēmumiem rada papildu tiešās un netiešās izmaksas, tomēr ir pagājuši gadi, iekams autoparku īpašnieki ķērušies pie fundamentāliem uzlabojumiem. Galvenokārt šie uzlabojumi skar autoparku tehnisko stāvokli. Ja pirms sešiem gadiem, kad BALTA rīkoja pirmo konkursu, transportlīdzekļi reti bija aprīkoti ar GPS izsekošanas iekārtām un autoparka vadības sistēmām, tagad varam uzskatāmi redzēt tehnoloģiju progresu. Saskaņā ar mūsu novērojumiem autoparku vidējais vecums ir samazinājies aptuveni par 25%, uzņēmumiem iegādājoties jaunākus un modernākus transportlīdzekļus ar automātiskās bremzēšanas sistēmu un dažādām papildu opcijām ārpus standartaprīkojuma. Uzņēmumi vairāk investē telemātikas ierīcēs un to datu analizēšanā. Īpaši starptautiskie pārvadātāji investē šoferu saziņas iekārtās, katram autovadītājam iegādājoties viedtālruni, ar ko veikt ceļu satiksmes negadījuma vietas foto fiksāciju; transportlīdzekļi tiek aprīkoti ar video reģistratoriem.
Lēnāk progresē izpratne par autovadītāja labsajūtas tiešo ietekmi uz braukšanas kvalitāti un attiecīgi – transportlīdzekļa drošību ceļu satiksmē. Protams, jaunas vēsmas ir jūtamas. Pirms sešiem gadiem liela daļa Latvijas uzņēmumu nepievērsa tikpat kā nekādu uzmanību satiksmes negadījumiem un to cēloņiem. Reti kurš nodarbojās ar negadījumu analīzi. Lielai daļai autoparku nebija izstrādātas konkrētas vadlīnijas rīcībai pēc ceļu satiksmes negadījuma. Lai arī tagad vēl redzam lielu izaugsmes potenciālu, ir jūtama atbildīgas attieksmes veidošanās, izglītojot un apmācot darbiniekus.
Transportlīdzekļa vadītājam ir krietni nozīmīgāka loma nekā iepriekš, un uzņēmumi sāk izprast, ka autovadītāja labsajūta, ar to saprotot uzticēšanās pilnu gaisotni darbavietā, kur maksimāli izslēgti stresa faktori, tieši ietekmē viņa sniegumu uz ceļa.
Rūpes par autovadītājiem izpaužas vairākos veidos. Viens no populārākajiem ir finansiāls atbalsts, kas tiek īstenots ar bonusu un piemaksu sistēmu, kā arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Taču aizvien lielāku nozīmi gūst dažādi ilgtermiņa pasākumi un apmācību programmas, pilnveidojot darbinieku prasmes, atbildīgumu un izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi.
Pirms sešiem gadiem reti kurš konkursa dalībnieks piedāvāja saviem šoferiem tik elementāru lietu kā rokasgrāmatu, kurā apkopots kopsavilkums, lai transportlīdzekļa vadītājs varētu droši pildīt savus pienākumus un spētu ātri rast atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem. Tagad šāda rokasgrāmata ir sagatavota apmēram trešajai daļai uzņēmumu, kas joprojām ir maz, tomēr vērojama pozitīva attīstības tendence.
Tāpat uzņēmumi iegulda vairāk resursu, lai izglītotu, apmācītu un motivētu savus darbiniekus. Daudzi uzņēmumi demonstrē pozitīvus centienus auto vadītāju iesaistē, ar aptauju palīdzību mērot viņu apmierinātību un pēc aptaujas rezultātiem īstenojot izmaiņas, kas uzlabo uzņēmuma iekšējo kultūru.
Aizvien biežāk tiek izmantotas telemātikas ierīces ne tikai maršrutu plānošanai, bet arī autovadītāja braukšanas paradumu izpētei, analizējot datus par braukšanas ātrumu, paātrināšanos, bremzēšanu, degvielas patēriņu. Darbinieks saņem atgriezenisko saiti, un tādējādi viņam tiek dota iespēja pilnveidoties. Ir uzņēmumi, kuros arvien biežāk izmanto populārus savstarpējās saziņas rīkus – piemēram, Whatsapp, veicinot ātru informācijas apmaiņu un nodrošinot īsas apmācības vai instruktāžas iespējas. Par standarta praksi ir kļuvuši ekonomiskas un drošas braukšanas kursi.
Satiksmes drošības uzlabošanā, bez šaubām, jāņem vērā arī valsts spertie soļi: likumdošanas izmaiņas, palielinot sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem (piemēram, par ātruma pārsniegšanu un darba un atpūtas laika neievērošanu), fotoradaru skaita palielināšanās uz autoceļiem, transportlīdzekļu tehnoloģiskais progress (automātiskā bremzēšanas sistēma, riepu spiediena kontrole, aklās zonas sensori, LED lukturi, parkošanās kameras). Tomēr vissvarīgākais ir atbildīgs autovadītājs. Un, lai veicinātu savu darbinieku profesionālo izaugsmi, uzņēmumu galvenais uzdevums turpmākajiem gadiem ir veidot uzticēšanās pilnu gaisotni, kur autovadītājs ar jebkuru jautājumu var vērsties pie priekšniecības, kur par negadījumu ir atbildīgs ne tikai šoferis, bet uzņēmums kopumā.
Atgriezeniskā saite par savu autoparku pārvaldību konkursa dalībniekiem palīdz paskatīties uz sevi no malas, apzināt stiprās puses un noteikt attīstības jomas, kurās vēl iespējams pilnveidoties, lai turpmāk vēl vairāk uzlabotu drošību uz ceļiem.
Autors ir apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra