Stāsts
Tagadne
Uztrūkstos no durvju čīksta un gandrīz izveļos no vecā dīvāna. Šķūnis ir krēslains, bet gaismas gana, lai apjaustu, ka esmu viena. Piepeši atkal sadzirdu skaņu. Mani iztrūcinājusi dzeņa kalšanas tirāde. Ātrā, nepārtrauktā skaņa miegā šķitusi kā durvju vēršanās. Atslīgstu dīvānā, klausoties sirdsklauvēs. Arī manās krūtīs kaļ mazs, noguris dzenis. Klusi iezvanās modinātājs. Veltu brīdi sociālo tīklu jaunumiem, lai apjaustu, kādas būs šīs dienas gaitas, un tad ir jāceļas.
Gaiss ir spirdzinošs. Ausmas pusē pamale krāsojas maigos pasteļtoņos. Dzeltenbālajās debesīs mijas rozā un zilas svēdras. Ieeju mājā pa dārza puses durvīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.