Patiesības jaunais ķermenis

Konstantins Kavafis. Dzeja. Rīga: Neputns, 2018. Atdz. Dens Dimiņš
Artis Ostups
Print Friendly, PDF & Email

Kad piekrītu rakstīt recenziju par kādu modernisma klasiķi, kurš tad nu beidzot pieejams latviski — šādas publikācijas vienmēr līdzinās svētkiem —, vai kad, matus no galvas plēsdams, mēģinu apzināt un izprast šīs mākslinieciskās un intelektuālās kustības ietekmi mūsdienu dzejā, man arvien no jauna sev jāvaicā: kāpēc tieši modernisms? Kāpēc tam arvien ir jēga? Un kāpēc mani kolēģi no dzejnieku, redaktoru un zinātnieku vidus, saskārušies ar modernisma spītīgo klātbūtni savā lasīšanas pieredzē, vēršas pie manis — sava laikabiedra? Varbūt es spilgti ilustrēju Ģertrūdes Stainas novērojumu, ka katra paaudze instinktīvi dzīvo vairākas paaudzes iepakaļ, itin kā apburta ar iepriekšējiem stiliem un idejām?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu