Lappuses un laiks

Arvis Viguls. Grāmata. Rīga: Orbīta, 2018.
Ingmāra Balode
Print Friendly, PDF & Email

Pieaugšana, briedums kā trūkstošā apzināšanās ir daudzu dzejoļu motīvs

Arvja Vigula Grāmata nostiprina viņa sen sākto lakonisko virzienu krājumu nosaukumu izvēlē (Istaba. Satori, 2009; 5:00. Mansards, 2012), veidojot smalku un viedu kontrastu ar barokāli bagātīgo un blīvo saturu. Var gadīties, ka ar to sākas vesels virziens, jaunlakonisms, piemēram. Vigula grāmata (ir gan gadījies tulkot tāda paša nosaukuma prozas darbu, taču vienkāršības un tiešuma izvēle dažādos Eiropas punktos vienā laikā arī par kaut ko liecina), lasot nodomāju ar zināmām šausmām, iezīmē laikmeta beigas, taču to, vai runa ir par drukas laikmeta, adrešu grāmatu (un tomēr autors iedod norādes, ko meklēt Kapsētā uz salas) vai citām beigām, jāmēģina aptvert lasīšanas gaitā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu