Par vienu no Latvijas dizaina pionieriem nereti dēvētais Ansis Cīrulis pirms vairāk nekā 100 gadiem nenogurstoši darbojās visdažādākajās mākslas jomās, lai izstrādātu mūsdienīgi latvisku radošo rokrakstu, kuru novērtējam vēl šodien
Priekā dejojošas gaišmates rakstainos brunčos, spulgacaini bērni, krietni jaunsaimnieki, vīri ar ozollapu vainagiem un strēlnieki ar zobeniem. Mākslinieks Ansis Cīrulis (1883—1942) savos darbos konstruēja ideālo Latviju — paradīzes stūrīti, kas sakņojies senā tautas kultūrā. Tautumeitas viņam nebija vis vienkārši etnogrāfiskos kostīmos tērptas sievietes, bet gan seno dievību — Māras, Laimas — pārdzimšana mūsdienīgā veidolā. Saule, zobens, ozols — dainās smelti elementi ar piesātinātu simbolisku nozīmi. Glezniecībā un grafikā, keramikā vai mēbeļu dizainā — lai kurā jomā Ansis Cīrulis darbotos, viņš akli nesekoja senajiem motīviem, bet pārradīja un attīstīja tos ar mūsdienu dzīves sajūtu.
Citā līmenī
Savā ziņā Ansis Cīrulis pats iemiesoja ideālā latvieša tēlu. Stalts, iznesīgs vīrietis, ar pāri pierei mūždien krītošu matu vilni, ideālists, taču apveltīts ar apbrīnojamām darbaspējām. Dzimis 1883. gadā daudzbērnu ģimenē, puisis ātri vien tika iepazīstināts ar darba tikumu. Ansis izskolojās par mūrnieku, bet vēlāk apsvēra arhitektūras studijas un kādu laiku arī strādāja arhitektūras birojā, taču interese par mākslu ņēma virsroku. Būdams nepārtrauktos meklējumos, nevienā skolā viņš sevišķi ilgi nenoturējās, lai arī katra pieredze vēlāk izrādījusies noderīga.
Venjamina Blūma Rīgas Zīmēšanas un gleznošanas skolā Cīrulis iepazinās ar ornamenta meistaru Jūliju Madernieku. Iespaidojoties no pieredzes bagātā domubiedra, 1904. gadā viņš iestājās jaunā paziņas privātajā studijā, kuras audzēkņu vidū bija arī tādi Latvijas mākslas vēstures grandi kā Romans Suta, Niklāvs Strunke, Kārlis Miesnieks un Ludolfs Liberts.
Savukārt Pēterburgā, lai arī impērijas ievērojamākā lietišķās mākslas mācību iestāde Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola izrādījās Cīrulim par konservatīvu, viņš iepazinās ar pazīstamo grafiķi Rihardu Zariņu. Tieši Zariņš uz brīdi pielika punktu jaunā mākslinieka radošajiem meklējumiem, mudinot pievērsties mākslas keramikai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.