NATO: Krievija pārkāpusi vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgumu

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sniedz paziņojumu NATO valstu ministru tikšanās laikā Briselē. Foto: Scanpix
Print Friendly, PDF & Email

NATO ārlietu ministri otrdien pieņēma paziņojumu par Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma (INF) līgumu, kurā pauž vienprātību ar ASV un secina, ka Krievijas Federācija ir attīstījusi un testējusi līgumā aizliegtās raķetes, tādējādi pārkāpjot ne tikai INF līgumu, bet arī apdraudot Eiroatlantisko drošību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses centrā.

NATO ministru sanāksmes laikā ASV nāca klajā ar paziņojumu par INF līgumsaistību apturēšanu, ja Krievija nemainīs savu rīcību attiecībā uz ilgstošajiem līguma pārkāpumiem. Ārlietu ministrija atbalsta ASV lēmumu. Ministrijas vērtējumā ASV paziņojuma mērķis ir dot iespēju Krievijai atgriezties pie līguma saistību izpildes un tādejādi līgumu saglabāt.

Kā norāda ĀM, INF līgums ir bijis viens no Eiroatlantiskās telpas drošības stūrakmeņiem jau vairāk nekā 30 gadus. ASV un NATO sabiedrotie atbalsta efektīvu bruņojuma kontroli un iestājas par starptautisko saistību izpildi gan attiecībā uz INF līgumu, gan citiem bruņojuma kontroles instrumentiem. “Diemžēl, neskatoties uz ASV un NATO sabiedroto atkārtotiem aicinājumiem pēdējo gadu laikā, Krievija ir turpinājusi pārkāpt INF līguma nosacījumus. Ārlietu ministrija ir vienisprātis ar NATO sabiedrotajiem, ka situācija, kurā ASV vienpusēji ievēro līgumu, nav ilgtspējīga un neveicina Eiroatlantiskās telpas drošību,” pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņaprāt, Krievijas rīcība attiecībā uz INF ir jāskata plašākā kontekstā, ņemot vērā Krievijas rupjos starptautisko tiesību pārkāpumus Ukrainā un Gruzijā, mēģinājumus vājināt arī citus bruņojuma kontroles instrumentus, kā arī īstenotās agresīvās militārās mācības tuvu NATO sabiedroto valstu robežām. Šāda Krievijas rīcība neliecina par vēlmi konstruktīvi iesaistīties drošības stiprināšanā Eiroatlantiskajā telpā un prasa stingru atbildi, kas apliecinātu NATO alianses atturēšanas un aizsardzības spēju efektivitāti, pauž ĀM.

Latvija aicina Krieviju atsaukties ASV centieniem un iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai INF līgumu saglabātu un nodrošinātu tā efektīvu darbību turpmāk.

Pompeo paziņojums

Jau rakstīts, ka šis līgums starp Krieviju un ASV tika noslēgts 1987. gadā. Saskaņā ar līgumu valstīm pilnībā ir jāiznīcina raķetes, kas savu mērķi var iznīcināt no 500 līdz 5500 km tālu. Taču nu jau vairākus gadus ASV vaino Krieviju par līguma pārkāpšanu, jo tā izstrādājot un attīstot jaunu raķešu sistēmu 9M729. Pagājušā gada ziemā Maskava arī atzina, ka tai ir sistēma “Novator”, taču apgalvoja, ka tā atbilst līguma nosacījumiem.

Tomēr tas nepārliecināja ne ASV, ne NATO. Šoruden ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no līguma Krievijas rīcības dēļ. Dažas dienas pirms NATO valstu ministru tikšanās Briselē kļuva zināms, ka ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo par to varētu paziņot 4. decembrī.

Tā notika – 4. decembra vakarā pēc sarunām ar NATO sabiedrotajiem un pirms došanās atpakaļ uz ASV Pompeo teica: “ASV šodien paziņo, ka Krievija rupji pārkāpj līgumu, un, lai to labotu, mēs apturam savas līgumsaistības pēc 60 dienām, ja vien Krievija neatgriezīsies pie līguma nosacījumu pilnas izpildes un to varētu pārliecinoši apstiprināt.” Valsts sekretāts neredz iemeslu ASV palikt šajās līgumattiecībās, ja otra puse to nepilda. “Tad tas nav līgums, bet gan pašierobežošana,” teica Pompeo.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu