Meža banka

SIA Dizozols valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Juris Andžejevskis (pa labi) un valdes loceklis Raimonds Cipe. Foto — Gints Ivuškāns
Aivars Kļavis
Print Friendly, PDF & Email

Kā padarīt mežizstrādi ilgtspējīgu un, kokus cērtot, atstāt mežus nākamajām paaudzēm? Vai tas maz iespējams, nemitīgi kāpinot ražošanas apjomus un līdz ar to palielinot arī nocirsto koku skaitu? Izrādās, ka ir

Būdams viens no gandrīz piecsimt Latvijas mežsaimniecības uzņēmumiem, uzņēmums Dizozols, pēdējo pāris gadu laikā gandrīz trīskāršojis apgrozījumu. Ik mēnesi no meža tiek izvestas vairāk nekā 1000 autokravas ar baļķiem. Tomēr šīs kravas un apjomi nav viņu darbības mērķis, bet gan rezultāts. Mērķis ir ilgtspējīga attīstība, un ar to šis uzņēmums atšķiras no daudziem citiem savā nozarē.

Kopš 2016. gada, kad bijušais LV meži pārtapa par SIA Dizozols ar preču zīmi Dižozols, kardināli mainījusies uzņēmuma stratēģija. Nevis tikai cirst, bet mācīt privātajiem mežu īpašniekiem apsaimniekot savu īpašumu. Jo, tāpat kā lauksaimniecības zeme, arī mežs ir jākopj. Tikai tādējādi to iespējams saglabāt un ar mežizstrādi nodarboties ilgtermiņā.

«Mēs sakām — mežs ir tava banka,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Juris Andže­jevskis, bet viņa kolēģis, valdes loceklis Raimonds Cipe papildina: «Tātad naudu, kas atrodas šajā bankā, var nepārtraukti un mērķtiecīgi pavairot vai bezjēdzīgi izšķiest.»

Vēl nesen — pirms gadiem trim, četriem — uzņēmums LV meži nodarbināja sešus cilvēkus. Tagad Dižozols ar saviem 50 darbiniekiem kļuvis par vienu no meža nozares līderiem. Bet nepieciešamības gadījumā meža izstrādei un citiem darbiem tiek slēgti līgumi, papildus piesaistot vēl ap 80 dažādu speciālistu. «Mēs orientējamies tikai uz privātajiem meža īpašniekiem, tāpēc nekādi nekonkurējam ar Latvijas valsts mežiem, kas nenoliedzami ir meža nozares līderis valstī,» uzsver Juris, kurš savulaik bijis profesionāls basketbolists. Spēlējis nacionālajā līmenī dažādās komandās Valmierā un Rīgā, bet nācies aktīvās sporta gaitas pārtraukt traumu dēļ.

Aizgājis no sporta, Juris Andžejevskis kopā ar partneri nodibinājuši savu uzņēmumu. Plānojuši nodarboties ar ēku un ceļu būvi, bet krīze iecerei pārvilkusi treknu svītru. Toties pavērusies iespēja nodarboties ar mežizstrādi, un 2012. gadā nodibināts LV meži. «Es sāku kā meistars un esmu izgājis visus šī darba posmus — sākot ar cirsmu iegādi, mežu izstrādi, loģistiku un beidzot ar baļķu realizāciju,» saka Juris.

Ap to laiku, kad pašreizējais Dižozola valdes priekšsēdētājs apguva meža nozares noslēpumus, valdes loceklis Raimonds Cipe studēja Ekonomikas augstskolā un mēģināja sākt nekustamo īpašumu biznesu. Bet arī tam svītru pārvilka krīze, un viņš pievērsās mārketingam. Strādājis vairākās lielās reklāmas aģentūrās, līdz 2014. gadā viens no Latvijas vadošajiem patēriņa kreditēšanas un investīciju piesaistes uzņēmumiem piedāvājis veidot kaut ko līdzīgu Gruzijā. Sācis no nulles, Raimonds triju gadu laikā tur izveidojis finanšu un investīciju uzņēmumu ar 350 darbiniekiem, kas strādājis arī Krievijas un Kazahstānas tirgos.

Viņi abi satikušies 2016. gadā Valmierā. «Tolaik man ģimenē bija pieteicies otrais mazulis, gribēju pamest Tbilisi, atgriezties Latvijā un vienlaikus mainīt arī darbības nozari,» atzīst Raimonds. No savulaik kopīgi realizētiem projektiem viņš pazinis Jura radinieci, kas bijusi LV meži līdzīpašniece. Savukārt Juris tobrīd plānoja veikt uzņēmumā kardinālas pārmaiņas, tāpēc Raimonds ar savu pieredzi mārketingā, jauna, liela uzņēmumā izveidē un vadīšanā nāca īstajā brīdī. Lai gan par meža nozari, godīgi sakot, neko nav zinājis.

«Mēs toreiz bijām viens no daudzajiem Latvijas mežizstrādes uzņēmumiem. Un, līdzīgi kā citi, darījām pa druskai no visa. Es nesaku, ka tas ir slikti. Vienīgi nebija pārliecības, ka, šādi turpinot, var augt un attīstīties,» atklāj Juris.

Bet, lai attīstītos, nevar darīt kā visi. Abi ar Raimondu sākuši domāt, kāpēc privātajiem mežizstrādātājiem neizdodas precīzi plānot savus darbus tuvākā un tālākā nākotnē, kā to dara Latvijas valsts meži? Kas bremzē attīstību? Viņi secinājuši — kaut arī LV meži jau tolaik bijis viens no desmit lielākajiem privātajiem mežiz­strādes uzņēmumiem valstī, patiesībā tas strādājis tāpat kā pārējie. «Bija standarta modelis, ka visu darīja viens vai divi cilvēki. Parasti īpašnieki vai uzņēmuma vadītāji. Viņi apstrādāja informāciju, pirka, gāja pie notāra, organizēja mašīnu plūsmu, bija klāt pie izstrādes,» atceras Juris. Loģiski rodas jautājums, cik var izdarīt viens cilvēks?

Izanalizējuši situāciju, Juris ar Rai­mon­du secinājuši, ka šis modelis ir sevi izsmēlis. Turklāt, lai nodrošinātu ražošanas ilgtspēju, jāsāk nevis ar ražošanu, bet gan ar mežiem un to īpašniekiem. Jo daudzi cilvēki savulaik atguvuši tos, bet ne tikai neprot mežus apsaimniekot, bet, reizēm dzīvojot kādā pilsētā, pat nezina, kas mežos notiek un kā mainās to vērtība.

Zāģu vietā datori

2017. gada sākumā tika izstrādāts jauns zīmols, izmantojot Valmieras puses tautastērpa krāsas, un mainīts uzņēmuma nosaukums. «Ar to visu mēs uzsveram, ka esam vietējais uzņēmums, kuram rūp mūsu meži un nozares ilgtspēja,» skaidro Raimonds.

Pašlaik Dižozols strādā visā Latvijā. Šogad noslēgti sadarbības līgumi ar gandrīz 500 klientiem. Sākot no lielām kompānijām, kuras apsaimnieko 40 000 hektāru, un beidzot ar īpašniekiem, kam ir tikai daži vai pat viens vienīgs hektārs meža. Neatkarīgi no meža kvalitātes — izcilas priedes un bērzi vai vieni vienīgi alkšņi — sadarbība sākas ar bezmaksas konsultācijām meža īpašniekiem. «Balstoties uz Skandināvu pieredzi un novērtējuši viņu īpašumu, mēs piedāvājam pilna cikla meža apsaimniekošanas pakalpojumu, kas ietver visus mežsaimniecības un mežiz­strādes darbus. Tas arī ir mūsu pamatprodukts,» stāsta Juris, īpaši uzsverot, ka galavārds jebkurā gadījumā pieder īpašniekiem. Dižozols respektējot viņu vēlmes, nevienam neko neuzspiež, katrs var izvēlēties piemērotāko sadarbības modeli.

Bet sadarbības modeļi iespējami visdažādākie. Vienā vietā varbūt nepieciešami tikai nelieli kopšanas darbi, citur labāk izcirst alkšņus un iestādīt vērtīgākus kokus, vēl kaut kur mazbērniem taupītais mežs tā pāraudzis, ka koki sen zaudējuši vērtību un mazbērni patiesībā jau tagad tiek apzagti, tāpēc nākas pārliecināt īpašniekus, ka šajā gadījumā taupība ir nevietā. Pateicoties Dižozolam, mežu īpašnieki, kas nedzīvo laukos, nereti pirmo reizi nonāk savā mežā, kur gadu desmitiem nekas nav darīts, un lemj, kā aizaugušo biezokni padarīt par kvalitatīvu mežu.

Kad īpašnieks piekritis sadarbībai, visi turpmākie pakalpojumi ir maksas. Sa­vukārt īpašnieks saņem atlīdzību par realizēto koksni. Bet, lai šo darbu mērķtiecīgi organizētu, nepieciešams fiksēt un apstrādāt visu saistīto informāciju. Tāpēc Dižozols radījis un ieviesis speciālu datorprogrammu.

Tagad Juris ar smaidu atceras, ka vēl nesen informācija pierakstīta uz lapiņām, kas piespraustas pie sienas un laiku pa laikam arī pazudušas, bet datu apstrādei izmantots Excel. Tagad viens no galvenajiem Dižozolā strādājošo meža speciālistu darbarīkiem ir nevis zāģi, bet gan datori. Tomēr galvenais — orientējoties uz klientiem, mainīti ne tikai procesi, bet arī darbības principi. Galvenais, lai, mežu profesionāli apsaimniekojot, no tā iegūtu maksimālo labumu. Pēc desmit, piecdesmit vai simt gadiem.

Raimonds uzskata, ka privātajā sektorā viņi ir pirmie, kas, apvienojot dažādu datorprogrammu iespējas, automatizējuši virkni ikdienas darbu procesu. Tagad, saņemot nepieciešamo informāciju, faktiski dažu minūšu laikā iespējams noteikt ne tikai konkrētās cērtamās koksnes vērtību, bet arī noskaidrot, uz kuru no tuvākajiem pārstrādes uzņēmumiem to vest. Ne vienmēr izdevīgākā ir vistuvākā vieta, rūpīgi jākalkulē transporta izmaksas un koku iepirkuma cenas.

Bet Dižozols nodarbojas ne tikai ar mežsaimniecību un mežizstrādi. Uzņēmums pats veic arī koksnes pārstrādi. No bērza, kura kvalitāte neatbilst finiera ražošanai, tiek izgatavotas mēbeļu detaļu sagataves. Apjomi neesot lieli, toties viss saražotais aiziet eksportā uz Lielbritāniju.

Kas tālāk? «Mūsu misija ir palīdzēt sakārtot šo nozari, strādājot galvenokārt ar mazajiem mežu īpašniekiem,» saka Rai­monds Cipe. Kā liecinot nesen Latvijas valsts mežu publicētie dati, pašlaik mežos tikai tāpēc, ka tie netiek pareizi apsaimniekoti, sapūst koksne apmēram 1,8 miljardu eiro vērtībā.

Savukārt, runājot par tuvāko nākotni, esot virkne projektu, kas jau sākti un jārealizē nākamajā pusgadā. To skaitā unikāli drošības risinājumi.

«Visus norēķinus ar mežu īpašniekiem un pakalpojuma sniedzējiem mēs veicam pēc kubatūras, kas tiek uzmērīta pie ražotājiem vai eksportētājiem,» skaidro Juris Andžejevskis. Tie esot visprecīzākie, jo mērīts tiek katrs baļķis, un šī trešā puse nav atkarīga no meža īpašnieka vai izstrādātāja. «Bet, tā kā ražošanā ir kādi pieci vai seši posmi, nepieciešams panākt, lai to koku daudzums, kas uzskaitīts mežā, nonāktu līdz ražotājiem. Tam nepieciešamas gan videokameras objektos, gan uz baļķu vedējiem, kam var pieslēgties jebkurā brīdī,» saka valdes priekšsēdētājs. Šādas kameras viņi paši jau izstrādājuši, tagad atliek savienot to visu vienā sistēmā un notestēt.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Pārliecība, ka darām labu lietu visai nozarei. Ne velti saka, mūsu zelts ir mūsu meži. Tā ir ne tikai katra meža īpašnieka privātā banka, bet visas Latvijas lielākā banka.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Mēs jau apzināti esam izvēlējušies metodi, ko latviski varētu saukt «mēģinājums un neveiksme». Un jāmēģina tik ilgi, kamēr nonāc līdz veiksmei.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Darīt to, kas pašam patīk, nevis sākt ar to, kur vieglāk un ātrāk var nopelnīt. Jaunās paaudzes priekšrocība — tā vairs nedomā mūsu sētas vai valsts ietvaros. To vajag izmantot, strādājot uz visas pasaules pieredzes fona.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu